Mēnesi pirms vēlēšanu dienas 3.novembrī nobalsojušo amerikāņu skaits ir desmit reizes lielāks nekā šajā pat laikā pirms 2016.gada vēlēšanām.
Izmaiņas notikušas pateicoties tam, ka vairāki štati Covid-19 krīzes dēļ šogad paplašinājuši iespējas nodot balsi iepriekšējā balsošanā un balsošanā pa pastu, kā arī tāpēc, ka amerikāņi lielā skaitā vēlas teikt savu vārdu par Donalda Trampa politisko nākotni, skaidroja projekta pārstāvis no Floridas Universitātes Maikls Makdonalds.
Ņemot vērā lielo interesi par balsošanu pirms vēlēšanu dienas, šogad vēlēšanās varētu piedalīties 150 miljoni cilvēku, kas ir 65% no balsstiesīgajiem vēlētājiem, prognozē Makdonalds. Tas būtu augstākais rādītājs kopš 1908.gada.
Demokrāts Džo Baidens atrodas vadībā valsts mēroga aptaujās, bet pētījumi izšķirošajos svārstīgajos štatos norāda uz sīvu cīņu.
Līdz šim dati apkopoti par 34 štatiem un Kolumbijas apgabalu. Atskaitot kādu pusduci štatu, pārējos vienā vai citā formā atļauta agrā balsošana klātienē.
Vēlēšanās jau ir nobalsojuši 5% demokrātu un 2% republikāņu, liecina ziņu aģentūras Reuters un pētījumu centra Ipsos aizvadītajā nedēļā publiskotās aptaujas dati. Pirms vēlēšanu dienas grasās balsot 58% demokrātu un 40% republikāņu.