Vairākus mēnešus ilgušajā izmeklēšanā arī noskaidrots, ka nav bijusi izlūkinformācija par "tūlītējiem un konkrētiem" draudiem diplomātiskajai pārstāvniecībai, kur 11.septembrī uzbrukumā tika nogalināti četri ASV pilsoņi, tostarp Savienoto Valstu vēstnieks Lībijā Kriss Stīvenss.
Izmeklētāji noskaidrojuši, ka Valsts departaments pieļāvis sistēmiskas kļūdas, taču neviena konkrēta amatpersona nav vainojama savu pienākumu nepildīšanā. "Sistēmiskas kļūdas un vadības nepilnības augstāko amatpersonu līmenī divos Valsts departamenta birojos vainojamas drošības situācijā, kas nebija piemērota Bengāzī un bija klaji nepietiekama, lai atvairītu tādu uzbrukumu, kāds tika pieredzēts," teikts izmeklētāju ziņojumā.
Tikuši ignorēti vairākkārtēji lūgumi no Bengāzī un Tripolē izvietotajiem diplomātiem pēc papildu atbalsta, noskaidrojuši izmeklētāji. Tomēr vienlaikus izmeklētāji uzsvēruši, ka ticis darīts viss iespējamais, lai glābtu vēstnieku Stīvensu.
ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone jau paziņojusi, ka pieņem visus izmeklētāju ziņojumā iekļautos 29 ieteikumus, un atklājusi, ka Valsts departaments sadarbībā ar Pentagonu nosūtīs simtiem papildu jūras kājnieku drošības dienestu darbinieku, lai pastiprinātu drošību ASV pārstāvniecībās.
Uzbrukums Savienoto Valstu konsulātam ticis ārkārtīgi politizēts, republikāņiem asi nosodot administrāciju par nespēju garantēt drošību un sākotnējo informācijas noklusēšanu par starptautiskās teroristu organizācijas "Al Qaeda" saistību ar notikušo.
Kā vēsta avīze The New York Times, ASV Valsts departaments pēc notikušā lūdzis piešķirt tam papildu 1,3 miljardus dolāru (694,2 miljonus latu), kas bija novirzīti neparedzētiem gadījumiem Irākā. 553 miljoni iecerēti papildu jūras kājnieku piesaistīšanai, 130 miljoni dolāri domāti diplomātiskajā dienestā ietilpstošo drošības dienestu darbinieku apmācīšanai, bet 691 miljons dolāru - drošības uzlabošanai diplomātiskajās misijās.