Tās nenāks par labu arī transatlantiskajām attiecībām, jo sankciju pakete paredz vērsties pret Eiropas uzņēmumiem, kuri iesaistīsies enerģētikas projektos ar Krieviju. Eiropas Savienība (ES) ir neapmierināta, ka amerikāņi pirms sankciju apstiprināšanas nav konsultējušies ar sabiedrotajiem. Brisele ir gatava spert atbildes soļus.
Republikāņu un demokrātu kongresmeņu izstrādātā sankciju pakete nostiprina iepriekšējā ASV prezidenta Baraka Obamas administrācijas 2014. gadā pieņemtās ekonomiskās sankcijas pret Krievijas amatpersonām un uzņēmumiem saistībā ar Krimas aneksiju un militāro iebrukumu Austrumukrainā un 2016. gadā apstiprinātās sankcijas, kas bija atbilde uz Kremļa pasākumiem, lai ietekmētu ASV prezidenta vēlēšanas.
Papildus tām noteiktas jaunas sankcijas, kas attieksies uz Krievijas amatpersonām, kuras ir iesaistītas korupcijā un nopietnos cilvēktiesību pārkāpumos, personām, kuras "veic kaitnieciskas kiberaktivitātes Krievijas valdības uzdevumā", un ikvienu, kurš sadarbojas ar Krievijas izlūkošanas un aizsardzības sektoru.
Likumprojekts arī atļauj ieviest jaunas sankcijas pret Krievijas tautsaimniecībai nozīmīgajiem kalnrūpniecības, metālrūpniecības, kuģniecības un dzelzceļa sektoriem.
Likumprojekts vēl ir jāapstiprina ASV Senātā, bet pēc tam tas nonāks uz Trampa galda. ASV prezidents varēs izmantot savas veto tiesības un neizsludināt likumu, bet tādā gadījumā Baltajam namam būs jāsagatavo ziņojums Kongresam, kurā jāpamato lēmums.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 26.jūlija laikrakstā Diena!
Janka
Dite