Vašingtona Krievijas rīcību Ukrainā raksturojusi kā "agresijas aktu", ko Krievijas prezidents Vladimirs Putins noliedzis.
Obama otrdien paziņoja, ka Putina sniegtie attaisnojumi iebrukumam Ukrainā "nevienu neapmānīs" un ka Maskavas iejaukšanās kaimiņvalsts iekšējās lietās vienīgi attālinās Ukrainu no Krievijas.
Baltā nama saimnieks uzsvēra, ka gan ASV, gan Vašingtonas sabiedrotie - Eiropas Savienība (ES), Japāna un Kanāda - Krievijas rīcību uzskata par starptautisko tiesību pārkāpumu.
Tikmēr Krievija veikusi starpkontinentālās ballistiskās raķetes Topol RS-12M izmēģinājumu.
Vašingtona apstiprināja, ka iepriekš informēta par raķetes izmēģinājumu, kā to prasa divpusējie līgumi.
ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, kurš otrdien apmeklēja Kijevu, paziņoja, ka Putins pēc kontroles pārņemšanas pār Krimu meklē "iemeslus", lai iebruktu pārējā Ukrainas teritorijā.
Kerijs norādīja, ka gadījumā, ja Krievija atteiksies mazināt spriedzi Ukrainā, ASV un to sabiedrotajiem nebūs citas izvēles, kā "izolēt Krieviju politiski, ekonomiski un diplomātiski".
Putins otrdien paziņoja, ka pašreiz neesot vajadzības ievest Krievijas spēkus Ukrainā, bet uzsvēra, ka gadījumā, ja Krievija iebruktu Ukrainā, tas būtu leģitīmi.
Krievijas prezidents, kurš vakar pirmo reizi pēdējās nedēļās laikā publiski pauda savu viedokli par notiekošo, arī paziņoja, ka Krimas pussalā pozīcijas ieņēmušie spēki nav Krievijas karavīri, bet gan vietējie "pašaizsardzības spēki".
Jautāts, vai Krievijas karavīri piedalās operācijās Krimā, Putins paziņoja: "Nē, viņi nepiedalās. Ir daudz militāru formu, kas ir līdzīgas."
Kā jau LETA ziņoja, Krimas pussalu savā kontrolē pārņēmuši bruņoti karavīri, kuru formām nav uzšuvju un nacionālās atšķirības zīmju. Ukrainas armijas un drošības spēku daļas bloķējošajiem militārajiem transporta līdzekļiem ir arī Krievijas numura zīmes.
Kaut arī Kremlis uzstāj, ka Krimā darbojas "vietējie pašaizsardzības spēki", plaši tiek uzskatīts, ka Ukrainai piederošajā pussalā izvietojušies Krievijas bruņotie spēki.