Obama mēģina reformēt veselības aprūpi
ASV prezidents Baraks Obama iesaistījies smagā cīņā par veselības aizsardzības sistēmas reformu, kas lielās pretestības dēļ nav bijusi pa spēkam viņa priekštečiem. B.Obama šonedēļ uzrunā Kongresa deputātiem uzsvēra, ka viņu pienākums ir vienoties par būtiskām reformām, jo pretējā gadījumā miljoniem amerikāņu nevarēs atļauties apmaksāt strauji augošos veselības aprūpes izdevumus.
Neefektīva sistēma
Pēc nākšanas pie varas B.Obama pasludināja veselības reformu par vienu no savām prioritātēm. Lielākā daļa amerikāņu atzīst, ka līdzšinējā sistēma ir dārga un neefektīva, tomēr politiķu vidū nav vienprātības par paņēmieniem, kā uzlabot sistēmu. Atšķirībā no daudzām Eiropas valstīm ASV par iedzīvotāju veselības aizsardzību galvenokārt rūpējas nevis valsts, bet gan privātais sektors. Ārstniecības izdevumus apmaksā apdrošinātāji, bet polisi iespējams saņemt no darba devēja vai iegādāties pašam. Šīs sistēmas lielākais trūkums ir tas, ka 46 miljoni amerikāņu ir bez veselības apdrošināšanas, tādēļ slimības gadījumā nevar saņemt nepieciešamo palīdzību.
B.Obama un viņa domubiedri aicina reformēt sistēmu, lai ASV iedzīvotājiem veselības aprūpe būtu "tiesības, nevis privilēģija". Savulaik reformas mēģināja īstenot arī citi prezidenti, piemēram, Bils Klintons, taču bija spiesti atteikties no saviem plāniem. B.Obama apņēmies turpināt cīņu līdz galam. "Es neesmu pirmais prezidents, kurš uzņēmies šo cīņu, bet esmu nolēmis kļūt par pēdējo," uzrunā Kongresam teica B.Obama.
Viņš piedāvā palielināt valsts līdzdalību veselības aprūpē, piemēram, izveidot valsts apdrošināšanas sabiedrību, kas būtu alternatīva privātiem apdrošinātājiem. B.Obama arīdzan pieprasa samazināt veselības aprūpes izmaksas, kas augušas daudz straujāk nekā iedzīvotāju ienākumi. ASV valdības dati liecina, ka katra amerikāņa veselības aprūpei tiek tērēti vairāk nekā 7500 dolāru gadā. ASV veselības aprūpei tērē 16% no iekšzemes kopprodukta, kas ir divreiz vairāk nekā citās attīstītajās valstīs. Turklāt par šo naudu amerikāņi nebūt nesaņem labāku veselības aprūpi, jo veselības rādītāji (mūža ilgums, zīdaiņu mirstība u.c.) ir vienādi vai pat sliktāki nekā citās turīgajās valstīs.
Republikāņi pretojas
B.Obamas nodomam samazināt veselības aprūpes izmaksas nikni pretojas ārstu un apdrošinātāju lobijs. Republikāņu partijas līderi šo reformu uzskata par pirmo soli ceļā uz "sociālismu". Viņi raizējas, ka reforma palielinās birokrātiju un vājinās privāto sektoru. Bijusī viceprezidenta amata kandidāte Sāra Peilina pat paziņoja, ka valdība plāno izveidot "nāves komisijas", kas lemtu par amerikāņu dzīvību un nāvi.
B.Obama uzsver, ka politisko pretinieku saceltais tracis nenovirzīs viņu no mērķa. Viņš apzinās, ka no veselības reformas iznākuma būs atkarīga viņa valdības reputācija. Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka amerikāņu atbalsts B.Obamam ir ievērojami krities, jo viņu atbalsta tikai ap 50% vēlētāju, salīdzinot ar 70% neilgi pēc nākšanas pie varas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.