Saskaņā ar OECD pētījumu, 2012. gadā attīstītās valstis ārējos tirgos aizņemsies 10,5 triljonus ASV dolāru Salīdzinot ar 2007. gadu šis rādītājs palielināsies par vienu triljonu dolāru, bet salīdzinot ar 2005. gadu – gandrīz divas reizes.
Pēc OECD valsts parādu departamenta direktora Hansa Blomenšteina (Hans Blommestein) vārdiem, valstu parādsaistību palielināšanās dēļ 2012. gadā pieaugs valstu obligāciju ienākuma procentu likmes. Tāpat palielināsies konkurences cīņa par brīvajiem naudas līdzekļiem finanšu tirgos.
H. Blomenšteins atzīmē, ka lielam skaitam attīstīto valstu šo tendenču kopums draud ar nestabilitātes pieaugumu kā finanšu tirgos, tā politiskajā sfērā. Pēc viņa vārdiem, riski, kas ir saistīti ar valstu parādiem, kļūst „neparedzami” un var novest pie privātā kapitāla tirgu pilnīgas slēgšanas tādām valstīm, kā Itālija un Spānija.
2011. gada decembra sākumā OECD paaugstināja eirozonas valstu valsts parāda prognozi 2012. gadam līdz 97,9 procentiem no summārā IKP. Atbilstoši 2011. gada rezultātiem eirozonas valstu ārējie parādi līdzināsies 95,6 procentiem no IKP, kamēr 2010. gadā šis rādītājs bija 92,9 procenti.
Eiropas lielāko parādnieku vidū ir tā dēvētās PIIGS valstis – Portugāle, Spānija, Grieķija, Itālija un Īrija, bet vislielākais ārējais parāds ir Itālijai (aptuveni 1,9 triljoni eiro), kas līdzinās gandrīz 120 procentiem no IKP. Pasaules mērogā lielākie ārējie parādi savukārt ir ASV (vairāk nekā 15 triljoni dolāru) un Japānai (13 triljoni dolāru).