Vācijai ir jāpārskata nostāja attiecībā uz ASV, ņemot vērā ASV prezidenta Donalda Trampa politiku, otrdien sacīja Gabriēls, piebilstot, ka ES ir "jādefinē pašai savas intereses un jādemonstrē sava vara".
Tilersons noraidīja Gabriēla pārmetumus un atgādināja par iekšpolitikas norisēm Vācijā, kur kanclere Angela Merkele nodevusies jaunās valdības veidošanas centieniem.
"Vācija šobrīd atrodas ļoti sarežģītā politiskā procesā. Zigmārs ir daļa no tā," sacīja Tilersons.
Gabriēls arī norādīja, ka ASV un Eiropas attiecībās līdz ar Trampa paziņojumiem par iespējamo izstāšanos no Irānas kodolvienošanās sāk iezīmēties lūzuma līnija.
Savukārt, kā apgalvoja Tilersons, viņš un NATO sabiedrotie ir vienisprātis, ka Irāna līdz ar savām aktivitātēm Jemenā un Sīrijā rada draudus reģionālajai stabilitātei.
"Mēs visi esam ļoti noraizējušies par to, kā tikt galā ar šo jautājumu," viņš sacīja žurnālistiem.
Tilersons arī piebilda, ka viņam un NATO kolēģiem bijušas "ļoti produktīvas diskusijas" Irānas jautājumā.
Tilersona vizīte Briselē notika laikā, kad parādījušās ziņas, ka viņu amatā varētu nomainīt ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Maiks Pompeo, kurš tiek uzskatīts par draudzīgāku Trampa stingrās līnijas politikai. ASV prezidents atteicies izslēgt iespēju, ka Tilersonam var nākties atstāt amatu.
2015.gadā Irānas un pasaules lielvaru kodolvienošanās paredz starptautisko sankciju atcelšanu un Irānas kodolprogrammas ierobežošanu.
ANO atomenerģijas aģentūras (IAEA) vadītājs Jukija Amano vairākkārt apstiprinājis, ka Irāna ievērojot kodolvienošanās nosacījumus.