Trampa administrācija plāno jaunu kodolgalviņu izstrādi

Volfstāls redzējis jaunāko Pentagona sagatavotā dokumenta melnrakstu, un tajā iekļauta jauna Trident D5 no zemūdenēm palaižamās kodolraķetes modificēta versija. Tāpat dokumentā atrunātie kodolieroču izmantošanu regulējošie noteikumi esot krietni vien pielaidīgāki, Volfstāla teikto citē The Guardian.

Tiek plānots, ka pārskatīto kodolieroču lietošanas regulējumu varētu publiskot janvāra beigās. Šie noteikumi pārskatīti pirmo reizi astoņu gadu laikā, un tajos tiks paplašināts to gadījumu un scenāriju skaits, kuros ASV par atbilstošu atbildes reakciju uzskatīs kodolieroču pielietošanu. Piemēram, plānots, ka ASV drīkstēs ar kodoltriecienu atbildēt arī gadījumos, kad Savienoto Valstu stratēģiski svarīgai infrastruktūrai, tostarp kodolobjektiem, uzbrukts ar konvencionālajiem ieročiem. Tāpat ar kodoltriecienu ASV varētu atbildēt uz konvencionālo ieroču triecieniem, kuru rezultātā bojā gājis liels skaits cilvēku.

Volfstāls, kurš iepazinies ar dokumenta jaunāko melnrakstu, norāda, ka ASV plāno no jauna savā bruņojumā ieviest no flotes kuģiem palaižamu spārnoto raķeti ar kodolgalviņu, tādējādi atbildot uz Krievijas darbībām. Proti, ASV apsūdz Krieviju no sauszemes platformām palaižamas spārnotās kodolraķetes izstrādē, kas ir pretrunā ar 1987. gadā noslēgto vienošanos, saskaņā ar kuru šādu ieroču iekļaušana bruņojumā ir aizliegta.

Eksperts norādīja, ka sākotnējās kodolieroču politikas dokumenta versijas bijušas vēl agresīvākas, tostarp apsvērta iespēja atsaukt garantijas, ar kurām ASV apliecina trešajām valstīm, kuru rīcībā nav kodolieroču, ka tām neuzbruks ar savu kodolarsenālu.

"No tā, ko man teikuši dokumenta veidošanā iesaistītie, tas, ko Pentagons mēģina pateikt ar šo dokumentu, ir sūtīt Krievijai, Ķīnai un Ziemeļkorejai ļoti skaidru signālu [..], ka jebkuri mēģinājumi izmantot kodolieročus būs ar postošām sekām šīm valstīm," skaidro Volfstāls. Viņš uzskata, ka pašreizējā situācijā šādu signālu ir jādod, taču nepiekrīt dokumentā iecerētajiem plāniem izstrādāt jauna tipa kodolieročus, jo ASV rīcībā jau esot zemas jaudas kodolgalviņas, kas mērķos nogādājamas gan ar B61 tipa bumbām, gan palaižamas no gaisa ar spārnotajām raķetēm.

Par jauno dokumentu sajūsmā nav kodolieroču ierobežošanas aktīvisti, kuri šo Trampa administrācijas soli redz kā soli pretī jaunai bruņošanās sacensībai un aukstajam karam.

ASV rīcībā jau ir vesels klāsts ar kodolieročiem, un nav pierādījumu, ka tā paplašināšana nāks par labu atturēšanas politikai un mainīs citu kodolvalstu domas par savu arsenālu pastiprināšanu, izteicies Ieroču kontroles asociācijas vadītājs Derils Kimbels, kurš pārskatīto kodolieroču pielietošanas politiku nodēvējis par "aukstā kara domāšanu".