Pagājušajā nedēļā tā dēvētajā Lielajā otrdienā, kad vienlaikus tika izcīnītas demokrātu un republikāņu nacionālo konventu delegātu balsis turpat vai trešdaļā štatu, Tramps pārliecinoši apsteidza savu vienīgo nopietno sāncensi cīņā par republikāņu nomināciju Nikiju Heiliju, kura pēc tam paziņoja par savas kampaņas izbeigšanu. Tā dēvētajā Lielajā otrdienā Tramps uzvarēja 14 pavalstīs, bet Heilija tikai vienā - Vērmontā.
Republikāņu pretendentam, lai nodrošinātu nominēšanu startam prezidenta vēlēšanās, nepieciešamas vismaz 1215 no 2429 republikāņu konventa delegātu balsīm. Trampu no šī mērķa šķir vairs tikai 140 delegātu balsis.
Šodien priekšvēlēšanas notiek Džordžijā, Havaju salās, Vašingtonā un Misisipi, kurām kopā ir 161 delegāts. Tā kā Heilija ir izstājusies no cīņas, Trampam konkurences nav.
Džordžija ilgu laiku tika uzskatīta par republikāņiem uzticamu pavalsti, bet tagad kļuvusi par izšķirošu jebkura kandidāta ambīcijām uz prezidenta amatu.
Priekšvēlēšanas ir aktualizējušas Trampam izvirzītās apsūdzības par mēģinājumu ietekmēt 2020.gada prezidenta vēlēšanu iznākumu Džordžijā. Pēc šo apsūdzību izvirzīšanas Tramps pagājušā gada augustā Džordžijā tika apcietināts, bet jau pēc apmēram 20 minūtēm atbrīvots pret drošības naudu. Apcietināšanas procedūra bija tik ātra, jo Tramps un viņa advokāti iepriekš bija vienojušies ar izmeklētājiem par nosacījumiem atbrīvošanai pret drošības naudu.
Apsūdzības Trampam Džordžijā tika izvirzītas pēc divus gadus ilgušas izmeklēšanas par 2021.gada janvārī notikušo telefonsarunu ar štata augstāko vēlēšanu amatpersonu, kurā Tramps sacīja, ka vēlas, lai tiktu atrasts pietiekami daudz balsu štata vēlēšanu rezultāta maiņai.
Tramps atteicās atzīt, ka ASV prezidenta vēlēšanās zaudējis Džo Baidenam, un lielu daļa savu pūļu veltīja Džordžijai, kur vairākums tradicionāli balsojis par republikāņiem. 2021.gada 2.janvāra telefonsarunas gaitā Tramps skaidroja, ka štata sekretārs Breds Rafenspergers var mainīt apstiprinātos rezultātus, tomēr štata sekretārs šo pieņēmumu kategoriski noraidīja.