Tramps paziņo par ASV izstāšanos no Atvērto debesu līguma

"Krievija līgumu neievēro, kamēr viņi to neievēros, mēs izstājamies," žurnālistiem pavēstīja Tramps.

1992.gadā parakstītais Atvērto debesu līgums stājās spēkā 2002.gadā un ietver 34 dalībvalstis Eiroatlantiskajā un Eirāzijas telpā, tostarp ASV un Krieviju. Līguma mērķis ir veicināt informācijas apmaiņu, lai palielinātu uzticību un nepieļautu jaunas bruņošanās sacensības veidošanos.

Līgums paredz iespēju veikt novērošanas un fotografēšanas lidojumus virs tā dalībvalstu teritorijām, lai iegūtu informāciju par to bruņotajiem spēkiem, militārajiem objektiem un aktivitātēm. 

Ideja ir, jo vairāk konkurējošās armijas zinās viena par otru, jo mazāka iespēja, ka tās iesaistīsies savstarpējos konfliktos. Taču valstis arī izmanto šos lidojumus, lai izpētītus savu pretinieku vājās vietas.

ASV sadusmojis, ka Krievija liedz Savienotajām Valstīm veikt lidojumus virs apgabaliem, kuros, kā uzskata Vašingtona, Maskava izvieto vidēja darbības rādiusa kodolieročus, kas apdraud Eiropu.

Martā ASV aizsardzības ministrs Marks Espers pārmeta Krievijai, ka tā pārkāpusi Atvērto debesu līgumu, liedzot ASV un citām valstīm veikt lidojumus virs Kaļiņingradas un netālu no Gruzijas, lai gan Atvērto debesu līgums to atļauj.

Espers piebilda, ka ASV arī liegta iespēja veikt pārlidojumus, un pauda bažas par Atvērto debesu līgumu, kāds tas ir pašreiz.

Viņš uzsvēra, ka daudzām NATO valstīm ir svarīgi, lai tās varētu veikt pārlidojumus.

Iepriekš laikraksts New York Times ziņoja, ka Tramps nav bijis apmierināts arī ar Krievijas pārlidojumiem pār viņam piederošo golfa kūrortu Ņūdžersijā pirms trim gadiem.

Laikraksts uzskata, ka izstāšanās no šī līguma varētu būt prelūdija ASV aiziešanai no 2010.gadā noslēgtā Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līguma (START), ar kuru ASV un Krievijai noteikti kodolarsenālu griesti ievērojami zemākā līmenī nekā Aukstā kara laikā, kad to apjoms bija sasniedzis kulmināciju.

Papildināta visa ziņa.