Balsojums gaidāms trešdien.
Viens no galvenajiem Vašingtonas argumentiem pret rezolūcijas projektu ir Kubas atbalsts Krievijas karam pret Ukrainu, vēsta ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz ASV Valsts departamenta vēstuli ASV vēstniecībām vairākos desmitos valstu.
"Pēc Ziemeļkorejas Kuba ir lielākā Krievijas agresijā iesaistīto ārvalstu kaujinieku piegādātāja," teikts dokumentā.
Atšķirībā no Kubas Ziemeļkoreja oficiāli nosūtījusi uz Krievijas fronti savus karavīrus.
Kā skaidro Valsts departamenta pārstāvis, Kubas gadījumā runa ir par algotņu vervēšanu.
Uz pieaugošo Kubas algotņu skaitu Krievijas armijas rindās pēdējās nedēļās norādījuši Ukrainas pārstāvji, vēsta "Reuters".
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) pārstāvis Andrijs Jusovs pauda, ka Kubas algotņu skaits varētu sasniegt 20 000, un ir apstiprināts, ka 39 no viņiem karā ir gājuši bojā.
"Kubas režīms nav spējis pasargāt savus pilsoņus no tā, ka tie kļūst par bandiniekiem Krievijas un Ukrainas karā," norādīja ASV Valsts departamenta pārstāvis.
Ģenerālā asambleja kopš 1992.gada teju katru gadu ir pieņēmusi rezolūcijas, kurās pausts aicinājums atcelt Kubas embargo. Tās nav saistošas. Pērn 187 valstis balsoja "par", un tikai divas valstis - ASV un Izraēla - balsoja "pret".
Pēc tam, kad janvārī ASV prezidenta amatā stājās Donalds Tramps, Vašingtonas politika pret Havanu kļuvusi vēl stingrāka. Cita starpā Kuba atkal tika iekļauta valstu terorisma sponsoru sarakstā.