Žurnālistu noslaktēšana tiešraidē atjauno diskusiju par ieroču kontroli ASV

gadā. Nozīmīga daļa amerikāņu nelokāmi aizstāv valsts konstitūcijā nostiprinātās pilsoņu tiesības turēt šaujamos, piektdien vēsta laikraksts Diena.No telekanāla WDBJ7 atlaistais žurnālists Vesters Lī Flenegens, kurš trešdienas rītā Virdžīnijas štatā intervijas laikā lielveikalā nošāva divus bijušos kolēģus - reportieri Elisonu Pārkeri un operatoru Adamu Vordu -, sašāva arī pats sevi un no iegūtajiem ievainojumiem mira slimnīcā.Policija pieļauj, ka vīrietis varētu būt veicis naida motivētu noziegumu, par ko liecinot viņa ieraksti sociālajos tīklos, kuros viņš paudis nepatiku pret Pārkeri un Vordu. Telekanāls ABC News atklājis, ka trešdienas rītā saņēmis faksu no Flenegena. Savā vēstījumā melnādainais vīrietis atklājis, ka vēlas atriebties par baltā rasista 19. jūnijā sarīkoto slaktiņu afroamerikāņu baznīcā Čārlstonas pilsētā Dienvidkarolīnas štatā.Vēstulē Flenegens arī žēlojies par rasu diskrimināciju un seksuālu uzmākšanos, ko pret sevi it kā izjutis no baltajiem kolēģiem agrākajā darba vietā, un slavināja slepkavniekus, kas sarīkojuši masu apšaudes ASV mācību iestādēs. Par notikušo nožēlu izteikusi ASV prezidenta Obamas administrācija, kas aicinājusi Kongresu pieņemt stingrā kus šaujamieroču kontroles likumus. "Tas bija kārtējais piemērs vardarbībai ar šaujamieročiem, kas ir kļuvusi par pierastu lietu lielākās un mazākās kopienās visā valstī," paziņoja Baltais nams. "Ir pašsaprotami soļi, kurus var spert tikai Kongress, lai reāli samazinātu vardarbību ar šaujamieročiem. Kongress to varētu paveikt tā, lai neierobežotu likumpaklausīgo amerikāņu konstitucionālās tiesības."Visu rakstu lasiet laikraksta_ Diena _piektdienas, 28.augusta, numurā!