Pēc viņa teiktā, lai gan hospitalizēto koronavīrusa pacientu skaita pieaugums nedaudz palēninājies, palātās nonāk smagāki slimnieki.
Slimnīcās pašlaik tiek ārstēts kopumā 571 šīs slimības pacients, 55 cilvēki atrodas intensīvās terapijas nodaļās un 37 cilvēkiem nepieciešama plaušu mākslīgā ventilēšana, pēdējās dienās pieaug arī vīrusa upuru skaits.
Vienlaikus Sule atzinis, ka gandrīz trešā daļa slimnīcās ārstēto Covid-19 pacientu inficējušies jau pēc nonākšanas ārstniecības iestādē. Tas nozīmē, ka cilvēks tiek uzņemts slimnīcā ar citu diagnozi, bet bet tad inficējas no cita pacienta vai darbinieka, kas negaidīti izrādījies vīrusa nēsātājs.
Šim rādītājam gan ir tendence samazināties, tomēr pilnībā novērst inficēšanos šķiet neiespējami, spriedis krīzes štāba vadītājs.
"Infekcija ienāk pa sētas durvīm, pa atslēgas caurumu - pie pacienta, kurš slimnīcā nonācis ar negatīvu testa rezultātu, bet divas dienas vēlāk šis rezultāts jau ir pozitīvs. Mēs regulāri testējam visus pacientus, tomēr vājākajiem infekcija piekļūst no aprūpes iestādēm vai radiniekiem. Slimnīcās ir spēkā stingrāki ierobežojumi nekā valstī kopumā, bet pilnīgu aizsardzību nenodrošina arī tie," viņš norādījis.
Sule pastāstījis, ka šādi pacienti nekavējoties tiek izolēti, sagādājot viņiem drošus ārstēšanās apstākļus, taču pilnībā novērst inficēšanos slimnīcās nav iespējams.
"Nākamais solis būtu noteikt totālus pārvietošanās ierobežojumus gan darbiniekiem, gan vispār - tādā gadījumā tuvinieki pat nedīkstētu apmeklēt pacientus," viņš sacījis, piebilstot, ka lielākā daļa slimnīcu darbinieku ir vakcinēti, taču lielās slodzes dēļ pandēmijas laikā slimnīcas nevar atteikties arī no nevakcinētajiem.