Visi no iepriekšējā diennaktī konstatētajiem saslimušajiem ir pieaugušie. Saslimstība apstiprināta arī Vidzemē. Lielākais pozitīvo Covid-19 gadījumu skaits arvien ir Rīgā, kam seko Pierīgas reģions. Pieaugot gadījumu skaitam, SPKC sola datus publicēt Latvijas novadu sadalījumā. Patlaban SPKC šādus datus vēl nevar atspoguļot, lai pasargātu konkrētu pacientu no sensitīvu datu izpaušanas.
Kopumā valstī līdz trešdienai reģistrēts 71 ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību sasirdzis cilvēks. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule skaidroja, ka turpmāk iedzīvotāji brigādēs vairs nevar pavadīt pacientus, kā arī uzņemšanas nodaļās netiek ielaistas personas, kas nav pacienti. Izņēmumi tomēr tiek pieļauti gadījumos, kad pacients ir bērns vai persona ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.
Mieru, tikai mieru
Dažādais ar Covid-19 saslimušo skaits Baltijas valstu vidū ir primāri skaidrojams ar atšķirīgu veikto testu daudzumu. Piemēram, Latvijā tiek veikti vairāk testi nekā Lietuvā un 3,3% no visiem testiem ir bijuši pozitīvi, savukārt Lietuvā pozitīvi analīžu rezultāti konstatēti 2,7% gadījumu. "Stratēģija ir līdzīga (..) viņu izmeklējumu skaits ir mazāks, līdz ar to pozitīvo skaits ir mazāks," skaidroja Perevoščikovs.
Patlaban joprojām zināms tikai par vienu atveseļošanās gadījumu, bet drīzumā kopā ar Centrālo laboratoriju (CB) tiks apkopoti dati par pašreizējo pacientu stāvokli. Gadījumos, kad pacientam pazūd simptomi, atkārtoto pārbaužu veikšanai, kas galēji apstiprinās izveseļošanos, pie pacientiem brauks CB darbinieki.
Savukārt Rīgas Stradiņu universitātes profesors psihiatrs Māris Taube norādīja, ka pašreizējā "situācija attīstās nedaudz varbūt ne tajā virzienā, kurā tai vajadzētu attīstīties". Mierinot iedzīvotājus, viņš sacīja: "Šādas infekcijas nav nekas jauns, un tās vienmēr izsauc stresa situācijas." Taube prognozēja, ka cilvēki nomierināsies un adaptēsies situācijai. Vienlaikus viņš aicināja nebaidīties no cilvēkiem, kurus mēs uzskatām kā draudus savai drošībai. Psihiatrs aicina cilvēkus uzticēties profesionāļiem, censties atgriezties ikdienas ritmā un, iespējams, pat nedaudz ierobežot to informācijas daudzumu, kas pieejams publiskajā telpā. "Šobrīd raganu medībām nav nekāda pamata," sacīja Taube.
Drošības jautājums
Valsts policija (VP) par valdības noteikto ārkārtējās situācijas aizliegumu un ierobežojumu neievērošanu līdz šim kopumā sākusi 28 administratīvā pārkāpuma lietvedības. Līdz 16. martam lietvedības sāktas pārsvarā par cilvēku pulcēšanās ierobežojumu pārkāpšanu, bet pēc tam – pārsvarā par pašizolēšanās prasību neievērošanu. Trīs dienās sadarbībā ar pašvaldības policiju veiktas vairāk nekā 1000 preventīvas pārbaudes. Policija katrā konkrētajā gadījumā vērtēs personu atbildību, taču likumsargu mērķis nav personu sodīšana – ierobežojošo pasākumu mērķis ir visu veselības un drošības jautājums.
Arī viltus ziņu izplatīšanas gadījumā personas var tikt sauktas pie atbildības par rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu un uzņēmumu darbu. Attiecīgi iedzīvotāji aicināti veidot savu uzticamo avotu sarakstu, kā arī neklusēt, ja tiek atpazītas viltus ziņas, proti, uzrunāt draugus, ģimeni vai paziņas, ja tie dalās ar nepatiesu informāciju. Savukārt par viltus ziņām, kas rupji pārkāpj sabiedrisko mieru un kārtību, var rakstīt VP uz e-pastu [email protected].
Ierobežots laiks
Savukārt Polija apņēmusies sakārtot robežu jautājumu. Valsts prezidents Egils Levits trešdien pēc tikšanās ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV) norādīja, ka šī ir "lielākā repatriācijas akcija Latvijas vēsturē". Levits informēja, ka viņam trešdien notikusi saruna ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu par Polijas robežu jautājumu preču kustības nodrošināšanai, un Polijas prezidents informējis, ka drīzumā tiks atvērtas divas jaunas robežpārejas uz Vācijas–Polijas robežas, lai samazinātu rindas uz robežas. Ārlietu ministrs atzīmēja: "Mēs šobrīd esam, manuprāt, diezgan veiksmīgi jau atrisinājuši jautājumu, kas skar Polijas–Vācijas robežu, tieši vieglo autotransportu." Tomēr zināmas bažas radot situācija ar kravām, tādām kravām, kas ir kritiski svarīgas, tostarp arī medicīnas aprīkojums un medicīnas kravas. "Strādājam pie tā, lai organizētu vairākus lidojumus," piebilda Rinkēvičs.
Tāpat ir apzināts repatriantu loks, kas ir pietiekams, lai šie lidojumi notiktu. Par katru lidojumu tiks izsūtīta informācija. "Ir jārēķinās, ka šāda veida repatriācijas operācija nebūs beztermiņa. Nevar būt tāda situācija, ka es tagad domāju braukt vai nebraukt, vēl padomāšu," norādīja ārlietu ministrs un atgādināja, ka šī ir ārkārtēja situācija. "Desmit dienu, divas nedēļas, skaitot no svētdienas, būtu tas maksimālais termiņš. Vispirms mēs izdarīsim visu, lai cilvēki, kuri reģistrējušies, tiktu mājās."
hmm
reptilis
Smaidona