Ministrs ilgtermiņa politiska risinājuma Sīrijas pilsoņu karam atrašanu raksturoja kā galveno uzdevumu un atkārtoti apstiprināja Igaunijas saistības turpināt sniegt palīdzību, informēja Igaunijas Ārlietu ministrijā.
"Jau vairāk nekā sešus gadus mēs esam liecinieki pilsoņu karam Sīrijā, un ir pienācis laiks izbeigt šo sistemātisko cilvēktiesību un starptautisko tiesību pārkāpšanu un ar to saistīto vardarbību," Miksers paziņoja. Viņš piebilda, ka šonedēļ saņemtā informācija par ķīmisko ieroču izmantošanu Sīrijā "vēl vairāk norāda uz nepieciešamību izbeigt pilsoņu karu un saukt noziedzniekus pie atbildības". Miksers arī sacīja, ka ir svarīgi pārdomāt atbalstu, kāds ir sniedzams Sīrijai politiskās pārejas posmā pēc konflikta.
"Asada režīms ne tikai nav spējis aizsargāt savas valsts pilsoņus - kam vajadzētu būt katras valsts galvenajai atbildībai -, bet tas pats ir sistemātiski pastrādājis zvērīgus noziegumus pret saviem cilvēkiem. Tādēļ Sīrijas civiliedzīvotāju un kara bēgļu situācijai arī turpmāk ir jāpievērš īpaša starptautiskās sabiedrības uzmanība," klāstīja Miksers.
Igaunija 2018.-2019.gadā plāno humānās palīdzības sniegšanai Sīrijas bēgļiem atvēlēt 1,3 miljonus eiro. Līdz šim valsts šim mērķim jau ir piešķīrusi 6,8 miljonus eiro.
Briseles konferenci Sīrijas un reģiona nākotnes atbalstam organizēja Eiropas Savienība, Apvienoto Nāciju Organizācija, kā arī Vācijas, Kuveitas, Norvēģijas, Kataras un Lielbritānijas valdības. Konferencē piedalījās vairāk nekā 70 pasaules valstis, nevalstiskās organizācijas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.
2016.gada 4.februārī līdzīga konference notika Londonā.