Karisa intervijā žurnāla "Forbes" Ukrainas izdevumam intervētājs sacīja, ka ukraiņus, kuri jau divarpus gadus karo ar Krieviju, kaitina vārds "eskalācija", ko lieto daudzi Rietumu līderi, un jautāja, vai Kariss ir dzirdējis šo vārdu no daudziem Rietumu līderiem, mēģinot viņus pārliecināt būt izlēmīgākiem Ukrainas atbalstīšanā, vēsta Igaunijas laikraksts "Postimess".
"Ko nozīmē eskalācija? Vienīgā eskalācija, par kuru mēs varam runāt, ir kodoleskalācija. Citas darbības nav eskalācija. Bruņojuma piegāde, palīdzot Ukrainai, nepārtraukti palielinās, tāpēc šādu "sarkano līniju" vairs nav. Esmu pārliecināts, ka Krievija neplāno izmantot kodolieročus," teica Kariss.
Pēc Igaunijas prezidenta domām, agresīvā Krievija ir problēma ne tikai Igaunijai, kurai ir kopīga robeža ar Krieviju, bet ir arī jāpatur prātā, ka visa Eiropa atrodas Krievijas kaimiņos.
"Tas nozīmē, ka mums visiem ir jābūt gataviem," sacīja Kariss, piebilstot, ka NATO ir izstrādāti aizsardzības plāni.
"Mums ir gaisa telpas patrulēšana. Igaunijā ir dažādu NATO dalībvalstu [karavīri], kas rīko militārās mācības un tā tālāk. Tā darbojas NATO," teica Igaunijas prezidents.
Viņš sacīja, ka nav svarīgi, cik daudz sabiedroto karavīru konkrētā brīdī atrodas Igaunijā.
"Mums ir vienošanās ar Lielbritāniju, ka viņi ieradīsies, kad būs nepieciešams. Bet mums pašiem ir jāsagatavojas. Igaunija aizsardzībai tērē 3,4% no sava iekšzemes kopprodukta (IKP). Mēs palielinām savas militārās spējas," teica Kariss.
Turklāt, pēc Igaunijas prezidenta domām, svarīgākais pat nav tas, cik daudz naudas tiek atvēlēts valsts aizsardzībai.
"Pirms Otrā pasaules kara Igaunija aizsardzībai atvēlēja vairāk nekā 20% no sava IKP, tomēr Padomju Savienība mūs okupēja. Iemesls ir ļoti vienkāršs - mums tolaik nebija draugu. Taču tagad mēs esam NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts. Tā ir liela starpība," viņš piebilda.