Vienlaikus trešdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomika nākamajā gadā pieaugs par 6,4%.
Savukārt inflācija Latvijā šogad lēsta 0,2% apmērā, bet nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums prognozēts 1,9% apmērā.
Komisija norāda, ka robežu slēgšanas un ārvalstu pieprasījuma dēļ visstraujāk Latvijā cietīs investīcijas un eksports, bet iekšzemes patēriņam klāsies labā nekā citās valstīs, ņemot vērā salīdzinoši maigākus koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzētos pasākumus.
Latvijas budžeta deficīts šogad prognozēts 7% apmērā no IKP, un tas skaidrojams ar ienākumu un likviditātes atbalsta pasākumiem, kā arī nodokļu ienākumu samazināšanos. Deficītam nākamgad prognozēts kritums līdz 4,5% no IKP, valdībai saglabājot tās nodrošināto atbalstu, kamēr valsts ekonomika nebūs pilnībā atveseļojusies.
Straujāko ekonomikas lejupslīdi šogad Baltijas valstīs EK prognozē Lietuvā, kur, pēc EK aplēsēm, IKP šogad samazināsies par 7,9%. Savukārt nākamgad Lietuvas ekonomikā prognozēts pieaugums par 7,4%.
Inflācija Lietuvā šogad lēsta 0,8% apmērā, bet nākamajā gadā tā prognozēta 1,5% apmērā.
Igaunijā EK šogad sagaida IKP kritumu par 6,9%, bet nākamajā gadā prognozēts pieaugums par 5,9%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 0,7% un 1,7% apmērā.
EK pavasara ekonomikas prognozēs lēsts, ka šogad Eiropas Savienības (ES) ekonomikā gaidāms kritums par 7,4%, bet nākamgad ekonomikā būs pieaugums par 6,1%. Savukārt eirozonas ekonomikas lejupslīde šogad veidos 7,7%, bet 2021.gadā atgriezīsies izaugsme 6,3% apmērā.
Inflācija ES šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 0,6% un 1,3% apmērā, bet eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm būs attiecīgi 0,2% un 1,1%.
EK šogad IKP kritumu prognozē visām ES dalībvalstīm. Blokā straujāko ekonomikas lejupslīdi šogad EK prognozē Grieķijā (-9,7%), Itālijā (-9,5%), Spānijā (-9,4%) un Horvātijā (-9,1%). Savukārt mazākais IKP kritums, pēc EK prognozētā, šogad gaidāms Polijā (-4,3%), Austrijā (-5,5%), Luksemburgā (-5,4%) un Maltā (-5,8%).
Komentējot jaunākās EK prognozes, EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis norādīja, ka šobrīd var tikai aptuveni prognozēt koronavīrusa pandēmijas radītā satricinājuma ietekmes uz ekonomiku smagumu.
"Kamēr tūlītējā ietekme uz globālo ekonomiku būs krietni vien smagāka, nekā tā bija finanšu krīzē, šī trieciena smagums būs atkarīgs no pandēmijas attīstības, mūsu spējas droši atjaunot ekonomisko aktivitāti un atgūties pēc šīs krīzes. Šis ir simetrisks trieciens - ietekmētas visas ES valstis un visās šogad gaidāma recesija," pauda Dombrovskis.
EK katru gadu (pavasarī un rudenī) publicē divas visaptverošas prognozes un divas starpposma prognozes (ziemā un vasarā). Starpposma prognozes ietver gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par attiecīgo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm, kā arī ES un eirozonu kopumā.
Janka
jautājums
ss