"Atsaucoties uz informāciju, kas saņemta no kompetentām Lietuvas iestādēm, ĀM notā teikts, ka Ignalinas AES minētajā laika posmā nav notikuši nekādi incidenti, kas radītu draudus sabiedrībai, radiācijas fons nav mainījies," teikts Lietuvas ĀM paziņojumā.
Lietuvas ĀM norāda, ka, īstenojot Ignalinas AES slēgšanas pasākumus, cieto radioaktīvo atkritumu utilizācijas un glabāšanas kompleksā notiek tā dēvētā karstā testēšana. Šo izmēģinājumu laikā noskaidrojies,. ka divi celtņi atkritumu izcelšanai no vecajam glabātavām neatbilst tehniskā projekta prasībām, tāpēc darbi tika apturēti līdz laikam, kamēr tiks novērsti trūkumi.
Paziņojumā uzsvērts, ka notikušais nav uzskatāms par incidentu saskaņā ar Starptautisko kodolincidentu un radioloģisko incidentu skalu (INES), jo darbinieki nav saņēmuši tādas apstarojuma devas, kas pārsniedz kritiskās robežas un nav konstatēta radioaktīvo vielu noplūde vidē vai pieļaujamā radioaktivitātes līmeņa pārsniegšana.
Jau ziņots, ka Baltkrievija trešdien iesniedza Lietuvai protesta notu saistībā ar šonedēļ medijos publiskoto informāciju par problēmām ar radioaktīvo atkritumu sakārtošanu pirms astoņiem gadiem apturētajā Ignalinas AES.
Portāls "15min.lt", atsaucoties uz informētiem avotiem, pirmdien vēstīja, ka decembra beigās spēkstacijā noticis incidents, par kuru nav paziņots sabiedrībai. Proti, veicot tā dēvēto karsto testēšanu kodoldegvielas glabāšanas iekārtām un izceļot radioaktīvos atkritumus no vecajām glabātavām, izrādījies, ka šo atkritumu radioaktivitātes līmenis ir lielāks par aprēķināto, tādēļ darbs pārtraukts.
Reaģējot uz šo publikāciju, Lietuvas Valsts kodoldrošības inspekcija (VATESI) paziņoja, ka saskaņā ar Starptautisko kodolincidentu un radioloģisko incidentu skalu (INES) notikušais nav uzskatāms par incidentu, jo darbinieki nav saņēmuši tādas apstarojuma devas, kas pārsniedz kritiskās robežas un nav konstatēta radioaktīvo vielu noplūde vidē vai pieļaujamā radioaktivitātes līmeņa pārsniegšana.
Tomēr Baltkrievijas Ārlietu ministrija trešdien izsaukusi Lietuvas vēstnieku Andrju Puloku un iesniegusi viņam notu, kurā paustas bažas, ka par notikušo nav paziņots Minskai. Par šo notu Baltkrievija informējusi arī Eiropas Savienības (ES) pārstāvniecību Minskā.
Baltkrievija aicinājusi Lietuvu veikt rūpīgu izmeklēšanu un ar tās rezultātiem iepazīstinātu Minsku.
Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs atzinis, ka kaimiņvalsts nota viņu nepārsteidz.
Pēc viņa sacītā, Baltkrievija "reaģējusi uz incidentu, kura faktiski nebija". Notu viņš vērtējis kā atbildi uz Lietuvas pārmetumiem Minskai attiecībā uz Astravjecas AES, ko Baltkrievija ceļ netālu no abu valstu robežas. Lietuvas amatpersonas uzskata, ka spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības.
"Viņiem tā bija laba izdevība atmaksāt mums propagandas laukā. Iespējams, viņi grib iztēlot šo situāciju tā, it kā varētu vilkt vienlīdzības zīmi, sak, mēs jau arī esam tādi paši kā viņi, bet tas nav tiesa. Protams, mēs atbildēsim, paskaidrosim, ka tur nekas tāds nebija. Bet tas, ka viņi reaģēja uz publikāciju, mani nemaz nepārsteidz," ziņu aģentūrai BNS sacījis Linkevičs.
Izpildot saistības, ko Lietuva uzņēmās, stājoties Eiropas Savienībā, Ignalinas AES pirmais energobloks tika apturēts 2004.gada 31.decembrī, bet otrais - 2009.gada pēdējā dienā. Paredzēts, ka līdz 2038.gadam jāpabeidz visi slēgtās kodolspēkstacijas ekspluatācijas izbeigšanas darbi un jāsakārto visi radioaktīvie atkritumi.
Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas topošo kodolspēkstaciju šķir tikai aptuveni 110 kilometri.
Būvdarbu ģenerāluzņēmējs ir Krievijas valsts atomenerģētikas koncerna "Rosatom" meitasuzņēmums "Atomstrojeksport".
Lietuvu topošā spēkstacija satrauc ne tikai no drošības viedokļa. Pastāv arī bažas, ka jaunā AES varētu traucēt Lietuvai sinhronizēt savus elektrotīklus ar Rietumeiropu. Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers paziņojis, ka par Astravjecas AES projektu ir nobažījusies visa Eiropa. Lietuvas Seims vienprātīgi pieņēmis likumu, kurā atzīts, ka Astravjecas AES ir nedroša un apdraud Lietuvas Republikas nacionālo drošību, vidi un sabiedrības veselību.
Minska noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.