Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +13 °C
Apmācies
Piektdiena, 1. novembris
Ikars

Lietuvā bijušajam PSRS aizsardzības ministram Jazovam piespriež 10 gadus cietumā

Viļņas apgabaltiesa 1991.gada 13.janvāra lietā trešdien atzina par vainīgiem kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci 67 apsūdzētos, tostarp bijušo Padomju Savienības aizsardzības ministru Dmitriju Jazovu, bijušo padomju armijas Viļņas garnizona komandieri Vladimiru Ushopčiku un bijušo padomju Valsts drošības komitejas (VDK) specvienības Alfa komandieri Mihailu Golovatovu, un aizmuguriski piesprieda 94 gadus vecajam Jazovam desmit gadu, Ushopčikam - 14 gadu bet Golovatovam - 12 gadu ieslodzījumu.

Šajā lietā piespriesto ieslodzījumu termiņš ir no četriem līdz 14 gadiem, tostarp bijušajam 76. Pleskavas gaisa desanta divīzijas komandiera vietniekam Vasilijam Kustio piespriests 12 gadu ieslodzījums.

Starp lietā apsūdzētajiem bija augstas toreizējās Padomju Savienības Komunistiskās partijas, Aizsardzības un Iekšlietu ministriju, VDK un to militarizēto struktūrvienību amatpersonas. Klātienē tika tiesāti tikai divi apsūdzētie - Krievijas pilsoņi, bijušie padomju virsnieki Jurijs Meļs un Genadijs Ivanovs, jo pārējie slēpjas Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā un viņus tiesas zālē pārstāvēja Lietuvas valsts iecelti advokāti.

Bijušajam 107.motorizēto strēlnieku divīzijas raķešu un artilērijas bruņojuma dienesta priekšniekam Ivanovam tiesa piesprieda četru gadu ieslodzījumu. Tā kā Ivanovam nav noteikts drošības līdzeklis apcietinājums, līdz brīdim, kad stāsies spēkā spriedums, viņš var palikt brīvībā.

Pēc sprieduma pasludināšanas Ivanovs žurnālistiem teica, ka savu vainu neatzīt. Pēc viņa teiktā, tiesa neesot pierādījusi, ka viņš komandējis četrus tankus, kas viņam tika inkriminēts.

"Man nebija nekādas lomas. Es atbildēju par bruņojumu," apgalvoja Ivanovs, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Lietuvā.

Viļņas apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt Lietuvas Apelācijas tiesā. Vairāku notiesāto advokāti paziņojuši, ka spriedumu pārsūdzēs.

Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, tika nodarīts smags kaitējums 31 cilvēka veselībai un kopumā cieta vairāk nekā tūkstotis cilvēku. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt parlamenta ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.

(Papildināta visa ziņa)

Top komentāri

Brīvību Baltijai!!!
B
Vakar, šodien, rīt!!!
juris
j
Tas nav pieradits, ari Riga , pie Bastejkalna ...Bet , zinot musu draugus , ka vini rikojas , var sagaidit no viniem jebkadas provokacijas ...
jānis bērziņš
j
smiekligi, jo galu galā tas pilnigi neko nemaina, skudra pateica zilonim fui, un ko tas mainija? neko, tik skudra var citām tādām pat lieligi stāstit par savu varoņdarbu
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits