"Šai virzienā mēs strādājam, īpaši to neafišējot, cenšos iesaistīt [EK] un jau esam vienojušies ar EK prezidenti, ka viņa savā ziņā varētu kļūt par visa šā procesa moderatori, jo mūsu divpusējās attiecības pagaidām nedod cerēto rezultātu," Nausēda sacījis intervijā Lietuvos Rytas televīzijas pārraidei 24/7.
Viņš norādījis, ka pašlaik tiek izstrādāts iespējamās vienošanās projekts.
"Atlicis vienīgi piedāvāt tekstu, kuru varētu apspriest visas puses un izvērtēt EK, un tad mēs konstatētu, vai izdevies panākt vienošanos. Pašlaik mēs esam šajā procesā," stāstījis prezidents.
Nausēda paudis uzskatu, izvirzot jautājumu Eiropas Savienības (ES) līmenī, pavērtos lielākas iespējas to atrisināt.
"Aicinu visus labas gribas cilvēkus atbalstīt mūs šai ceļā un ceru, ka izdosies panākt, lai Latvija maina savu nostāju, panākt kopīgu vienošanos starp Poliju un Baltijas valstīm, ka visas šīs valstis atsakās pirkt elektroenerģiju, kas ražota nedrošās atomelektrostacijās ārpus ES robežām," viņš piebildis.
25.jūnijā Lietuvas prezidents nedevās uz Baltijas valstu vadītāju tikšanos Sāmsalā, jo enerģētikas un ekonomikas ministru līmenī joprojām nav panākta trīspusēja vienošanās par metodiku elektroenerģijas tirdzniecībā ar trešajām valstīm pēc šovasar gaidāmās Astravjecas AES iedarbināšanas.
Lietuvas valdība uzskata, ka Baltkrievija nav ievērojusi drošības prasības, ceļot spēkstaciju, kas atrodas aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas, un apņēmusies bloķēt tajā ražotās elektroenerģijas nonākšanu tirgū, cenšoties pārliecināt arī Latviju un Igauniju to boikotēt, bet Latvijas iebildumu dēl pagaidām neizdodas vienoties par solidāru boikotu.
Pašā Lietuvā pēdējā laikā norisinās diskusijas par Enerģētikas ministrijas izstrādāto Baltijas valstu vienošanās projektu, kurā nav paredzētas Latvijas un Igaunijas saistības nepirkt elektroenerģiju no Astravjecas AES, bet pausts atbalsts šai Lietuvas nostājai.
Enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns aicinājis valdību parakstīt šādu vienošanos, norādot, ka tā ietver elektroenerģijas izcelsmes garantiju sistēmu un paredz importa nodevas, tikmēr ārlietu ministrs Lins Linkevičs paudis uzskatu, ka tāda vienošanās neatbilst valsts interesēm, un aicinājis sarunās ar abām pārējām Baltijas valstīm panākt kopīgu vienošanos nepirkt Astravjecas AES elektroenerģiju.
Premjerministrs Sauļus Skvernelis izteicies, ka Lietuvai skaidri jāizklāsta savas intereses un jāaizstāv tās EK, bet prezidents Nausēda aicinājis ārlietu un enerģētikas ministrus saskaņot savu nostāju, lai Lietuva darbotos "kā viena dūre“.