"Tās ir provizoriskas aplēses. Tas aptvertu arī infrastruktūru, virsnieku un seržantu sagatavošanas korpusu un, protams, tam būtu vajadzīgi vairāki gadi. (..) Pēc mūsu aprēķiniem, tas varētu būt 2023.gada sākums, kad mums būs visa vajadzīgā infrastruktūra," viņš sacījis Seima nacionālās drošības un aizsardzības komitejā, kas pašlaik izskata partiju vienošanās projektu par ārlietu, drošības un aizsardzības politikas vadlīnijām 2017–2020.gadam.
Šai projektā rosināts izvērtēt iespēju pāriet uz vispārēja obligātā militārā dienesta modeli.
Premjerministra Sauļus Skverneļa vadītā valdība savā darbības programmas īstenošanas plānā paredzēja, ka šī iespēja jāizvērtē līdz 2017.gada beigām.
Kā izteicies ministrs, ja tiktu pieņemts politisks lēmums pāriet uz vispārēju obligāto militāro dienestu, visvairāk līdzekļu būtu vajadzīgs tieši infrastruktūras nodrošināšanai.
"Infrastruktūrai vajadzīgi līdzekļi. (..) Domājot par vispārēju militāro dienestu, mēs runājam par visu Bruņoto spēku daļu izveidošanu, bet mums jārunā arī par visas infrastruktūras izveidi. Jau pašlaik daudzās vienībās līdztekus stacionārajai infrastruktūrai lielāko vietu ieņem pagaidu infrastruktūra, kas arī būtu jāpārvērš par pastāvīgu," viņš pēc komitejas sēdes skaidrojis žurnālistiem.
Kā tikmēr uzsvēris Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Vītauts Baks, Lietuvas robežas ir arī Eiropas Savienības (ES) un NATO robežas, tādēļ ir ļoti svarīgi, lai sabiedrība izprot jautājumus, kas saistīti ar valsts drošību, un iesaistās šajos procesos.
"Runa nav tikai par prasmi šaut vai rakt ierakumus, bet par noteikta pasaules uzskata veidošanu," viņš norādījis. "Ļoti būtiski ir saliedēt sabiedrību jauniem izaicinājumiem, kas varētu padarīt mūsu valsti vēl drošāku. Šie izaicinājumi varētu būt mūsu prioritāro spēku attīstīšana, izglītības jautājumi, lai cilvēki jau skolas solā tiktu mācīti atpazīt apdraudējumus."
Partiju vienošanās projektā paredzēts, ka Lietuva, kas 2% robežu aizsardzības finansējumā sasniegs nākamgad, arī turpmāk centīsies ik gadu nodrošināt vienmērīgu finansējuma pieaugumu. Daļa politiķu pauduši šaubas, vai valstij būtu jāturpina šīs nozares finansējuma palielināšana.
Tomēr ministrs izteicis pārliecību, ka finansējumam, kas 2018.gadā sasniegs 873 miljonus eiro, jāturpina augt, īpaši ņemot vērā, ka Lietuvai kaimiņos atrodas Krievija un aizsardzības finansējums ilgu laiku bijis nepietiekams.
Daļējs obligātais karadienests Lietuvā pēc septiņu gadu pārtraukuma tika atjaunots 2015.gadā, pieaugot bažām par Krievijas aktivitātēm Ukrainā un Baltijas jūras reģionā.
2018.gadā Lietuvas Bruņotajos spēkos paredzēts iesaukt 3800 jauniešus - par trim simtiem vairāk nekā šogad. Aizsardzības nozares amatpersonas prognozē, ka līdz ar to nākamgad varētu nepietikt tādu jauniešu, kas dienestam piesakās brīvprātīgi, jo daļa no viņiem savu laiku jau nodienējuši iepriekšējos gados.
rekur
Manuprāt
Kārklu vācietis