Gaisa telpas aizsardzība ir viena no vājākajām vietām Baltijas valstu aizsardzībā. Lietuvai, Latvijai un Igaunijai nav savu iznīcinātāju, tādēļ NATO dalībvalstis pilda Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misiju. Baltijas valstis lūgušas, lai tā vajadzības gadījumā tiktu pārveidota par gaisa telpas aizsardzības misiju - tas nozīmētu, ka iznīcinātāji, kas piedalās misijā, krīzes gadījumā varētu pildīt kaujas uzdevumus.
Lietuvas Bruņotajiem spēkiem pašlaik ir tuva darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas, bet notiek arī vidēja darbības rādiusa sistēmu iepirkums. Tomēr Lietuva šobrīd nevar atļauties nopirkt tāla darbības rādiusa raķetes, kas spētu notriekt lidmašīnas vai ballistiskās raķetes.
Pēc Zabarauska teiktā Nausēda ar NATO vadītāju pārrunājis arī citus alianses darba kārtības jautājumus - aizsardzības finansēšanu, NATO stiprināšanas stratēģiju, operācijas un misijas ārvalstīs, kā arī decembra sākumā paredzēto alianses samitu.
Stoltenbergs uzsvēris, ka ir svarīgi, lai Lietuva uzturētu savus aizsardzības izdevumus 2% līmenī no iekšzemes kopprodukta, savukārt Nausēda norādījis uz savaldīšanas politikas stiprināšanas nozīmi un runājis par Lietuvas kā alianses spēkus uzņemošās valsts saistībām.
Telefonsarunā apspriests arī NATO atbalsts austrumu partnervalstīm.
Kā jaunievēlētais Lietuvas prezidents pēc šīs sarunas rakstījis sociālajā tīklā Facebook, NATO ģenerālsekretārs atzinis, ka Lietuva ir svarīga sabiedrotā, kuras attieksmi pret savām saistībām var uzskatīt par paraugu.
"Sacīju, ka mēs viens otru labi saprotam ne vien tādēļ, ka esam sabiedrotie, bet arī tādēļ, ka abi esam ekonomisti. Tas ir vēl viens kopsaucējs, kas palīdz labi saprasties," viņš piebildis.
Irlielāmērāticams
nekad vairs 1940.gads !