Intervijā ziņu radiostacijai "Žiniu radijas" viņš sacīja, ka minimālajai mēnešalgai Lietuvā nākamgad vajadzētu pieaugt par 15-19%.
"Atbilstoši tam valdībai ir jāaprēķina, cik daudz ir jāpaceļ ar nodokļiem neapliekamā minimuma slieksnis, lai kaut kādā veidā mazinātu slogu uzņēmumiem, jo minimālās algas pieaugums vispirms ir slogs mazajiem un vidējiem uzņēmumiem," klāstīja deputāts.
Viņš paskaidroja, ka minimālā alga tiek celta saskaņā ar iepriekš apstiprinātu formulu, tādēļ tās pieaugums ir atkarīgs no objektīviem ekonomikas rādītājiem, nevis politiķu labās gribas.
Nākamgad par 10% vajadzētu pieaugt gan pensijām, gan pamatsummai, kas tiek izmantota ierēdņu algu aprēķinā.
Majausks informēja, ka pašlaik Lietuvas publiskajā sektorā ir 300 000 strādājošo, kuru alga ir ap 1500 eiro mēnesī.
Minimālā alga Lietuvā šogad ir noteikta 730 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas jeb 550 eiro pēc nodokļu nomaksas.
Lietuvas centrālā banka jūlijā ierosināja, ka minimālo algu nākamgad varētu paaugstināt par 18,9% jeb 138 eiro līdz 868 eiro mēnesī.
Lietuvas Bankas Makroekonomikas un prognožu nodaļas vadītāja Kotrīna Tamoševičiene paziņoja, ka tāds pieaugums aprēķināts, balstoties uz Trīspusējās sadarbības padomes izstrādāto formulu. Viņa uzsvēra, ka centrālā banka nerosina atkāpties no formulas, tomēr brīdina, ka gadījumā, ja būs ekonomikas lejupslīde, minimālās algas celšana radīs papildu izaicinājumus.
Centrālās bankas pārstāve norādīja, ka atbalstāmi būtu piesardzīgi lēmumi, piemēram, par minimālo algu lemt vēlāk šogad, apsvērt iespējas aizsargāties pret riskiem un izvērtēt izmaiņu ekonomikā ietekmi.
Lietuvas Trīspusējā sadarbības padome, ko veido arodorganizāciju, darba devēju un valdības pārstāvji, jau vairākus gadus ir noteikusi, ka minimālajai algai jābūt robežās no 45 līdz 50% vidējās algas.