Viņš norādīja, ka Ziemeļeiropas un Baltijas valstīm ir ļoti cieša neformālā sadarbība dažādos sektoros, tostarp tās jau divus gadus strādā cieši kopā digitalizācijas jomā.
"Digitalizācijas sektorā nupat ir izstrādāts rīcības plāns, par kuru nesen informēju Ziemeļvalstu ministrus. Plānam ir divi virzieni. Viens ir politiku un valdības lēmumu koordinācija, it īpaši attiecībā uz frekvenču spektru, lai visā reģionā tīkls būtu nepārtraukts. Otrs virziens ir 5G ieviešana un lietošana, tostarp stipro un vājo tīkla pušu identificēšana. Šī projekta finansējums sākotnēji ir 5,5 miljoni Dānijas kronu. Digitalizācija arī turpmāk būs viena no Ziemeļvalstu Ministru padomes prioritātēm," klāstīja Hojbratens.
Šā projekta īstenošanā starp valstīm tiek sadalīti darbi, cenšoties izmantot katra stiprās puses. "Principā valstis pašas piesakās uzņemties kādu projekta daļu. Nav tā, ka mēs šeit sadalām darbus vienādās daļās, mēs jautājam, kurš ko grib uzņemties un attiecīgi tiek sagaidīti arī rezultāti," paskaidroja ZMP ģenerālsekretārs.
Savukārt, runājot par to, kādēļ šajā jomā ir nolemts uzsvērt Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību, nevis īstenot projektu tikai Ziemeļeiropas valstīs, viņš uzsvēra, ka Ziemeļeiropai ir nepieciešams "atbalsta plecs" plašākā Eiropas Savienības reģionā. "Piemēram, strādājam kopā arī saistībā ar eID pārrobežu izmantošanu. Mēs to ieviešam atbilstoši Eiropas Savienības regulējumam, un daudzās valstīs vēl ir caurumi, kurus aizpildīt, taču ģeogrāfiskā ziņā tas ir loģiski to censties ieviest plašākā reģionā, attiecīgi kopā ar Baltijas valstīm. Baltijas valstis atsevišķos virzienos ir līderi un var rādīt ceļu Ziemeļvalstīm. Domāju, ka šī ir abpusēji iedvesmojoša valstu sadarbība, un esam secinājuši, ka ir noderīgi strādāt kopā. Visi ir ieguvēji," teica ZMP ģenerālsekretārs.
Tāpat Hojbratens atzīmēja, ka, atskatoties uz paveikto Baltijas valstu neatkarības periodā un Ziemeļvalstu iesaisti Baltijas valstu attīstībā visos līmeņos, var redzēt, ka Baltijas valstis Ziemeļeiropai noteikti ir kas vairāk par izdevīgu ģeogrāfisko novietojumu. "Starp mūsu valstīm ir spēcīgas saites. Mums ir daudz kopīgu interešu, tostarp saistībā ar to, ka visi dzīvojam ap vienu jūru. Nav arī noslēpums, ka Baltijas valstu pievienošanās Eiropas Savienībai ir pienesums preču un kapitāla plūsmai brīvajā tirgū vēl plašākā reģionā. No tā mūsu valstis ir abpusēji ieguvēji," norādīja ZMP ģenerālsekretārs un piebilda, ka gadījumā, ja Ziemeļeiropai šis reģions nebūtu prioritārs, nebūtu ieguldīts tik daudz resursu sadarbībā.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka arī starptautiskā situācija Ziemeļeiropas valstis tikai satuvina vēl vairāk. "Arī pēdējais Ziemeļvalstu Padomes samits par to liecina. Bija skaļas debates, bet tāpat visiem ir skaidrs, ka ir jāturas kopā. Mazām valstīm ir tikai loģiski izmantot gan ģeogrāfisko, gan kultūru tuvumu, turklāt tādējādi radot pievienoto vērtību," teica Hojbratens.
ZMP ir starptautiska organizācija, kurā sadarbojas piecu Ziemeļvalstu - Dānijas, Islandes, Somijas, Norvēģijas un Zviedrijas - valdības. ZMP birojs Latvijā dibināts 1991.gadā, un tam ir centrāla loma veicinot un īstenojot Ziemeļvalstu un Latvijas sadarbību. Birojs sadarbojas ar valsts un reģionālajām institūcijām, NVO un Ziemeļvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām.