Talibi draudējuši izjaukt vēlēšanas, uzbrūkot drošības spēkiem pie vēlēšanu iecirkņiem un bloķējot lielākos ceļus. Nemiernieku grupējums brīdinājis vēlētājus, ka viņiem drošāk palikt mājās.
Draudi drošībai apvienojumā ar bažām par vēlēšanu procesa caurskatāmību var novest pie ļoti zemas vēlētāju aktivitātes, ziņu aģentūrai AFP norādīja afgāņu analītiķis Ahmads Saēdi.
"Tas grautu vēlēšanu procesa leģitimitāti," atzina analītiķis.
Neatkarīgi no vēlētāju aktivitātes, afgāņi ievēlēs līderi, kuram, visticamāk, kādā brīdī nāksies vienoties ar talibiem, lai gan nemiernieku grupējums dara visu iespējamo, lai grautu miera procesu.
Uz prezidenta amatu kandidē 18 politiķi, taču reālas izredzes uzvarēt ir tikai diviem - pašreizējam prezidentam Ašrafam Gani un Afganistānas augstākajai izpildamatpersonai Abdullam Abdullam.
Prezidenta vēlēšanās 2014.gadā viņi abi pasludināja sevi par uzvarētajiem. Toreiz vēlēšanu procesu aizēnoja tik daudz skandālu un vardarbība, ka valstī izcēlās konstitucionālā krīze. Toreizējais ASV prezidents Baraks Obama panāca, ka afgāņi piekrīt kompromisam un Abdullam nācās samierināties ar mazāk nozīmīgu amatu.
Piecus gadus vēlāk Gani un Abdullas konkurence nav mazinājusies, taču mazticams, ka ASV prezidents Donalds Tramps būtu gatavs spēlēt samierinātāja lomu.
Analītiķi uzskata, ka Trampa administrācija ir grāvusi Afganistānas valdības ietekmi, izslēdzot to no mēnešiem ilgajām sarunām ar talibiem par ASV spēku aiziešanu no Afganistānas.
Talibi ir atteikušies sēsties pie sarunu galda ar Gani, kuru uzskata par Vašingtonas marioneti.
Pirms nepilna mēneša šķita, ka talibi un ASV drīzumā noslēgs vienošanos, un novērotāji pieļāva, ka prezidenta vēlēšanas var atkal tikt atliktas, lai ASV varētu izvest savus spēkus, lai gan Gani uzstāja, ka vēlēšanām jānotiek pirms tam.
Tomēr Tramps pēdējā mirklī atteicās no vienošanās.
ASV prezidenta lēmums piešķīra stimulu citādi blāvajai vēlēšanu kampaņai, stiprinot Gani apgalvojumu, ka uzvarētājam nepieciešams spēcīgs mandāts, lai beidzot vienotos ar talibiem par ilgstošu mieru.
Taču vēlētāju aktivitāte, visticamāk, būs zema.
Talibu kontrolētajās teritorijās nebija iespējams sarīkot priekšvēlēšanu pasākumus un gatavošanos vēlēšanām apgrūtinājusi vardarbība. Daudzi vēlētāji arī zaudējuši cerību, ka pēc 18 kara gadiem kaut kas var mainīties uz labu.
2019.gada pirmajā pusē Afganistānā nogalināti vairāk nekā 1300 civiliedzīvotāji, liecina ANO dati.
Plānots, ka sestdien valstī darbosies gandrīz 5000 vēlēšanu iecirkņu, kuros par drošību gādās 72 000 karavīru un policistu, paziņojusi Afganistānas Iekšlietu ministrija.
Vēlēšanu rezultāti gaidāmi ne agrāk kā 19.oktobrī.
Lai uzvarētu vēlēšanās, kandidātam jāiegūst vairāk nekā 50% balsu, vai arī novembrī būs jārīko vēlēšanu otrā kārta.