Savienotajām Valstīm šis karš ir beidzies, tomēr līdz ar amerikāņu aiziešanu parādījušās bažas, ka Irākā varētu uzliesmot pilsoņu karš, jo neuzticības un naida aiza starp valsts lielākajām reliģiskajām kopienām - sunnītiem un šiītiem - ir izaugusi līdz gigantiskiem apmēriem.
Atvadās klusītēm
Bez īpašas pompozitātes ceturtdien Irākas galvaspilsētā Bagdādē notika ceremonija par godu ASV okupācijas spēku aiziešanai. Pasākumā, kas netika organizēts kādā greznā pilī, bet noplukušā un pamatīgi nocietinātā pagalmā starptautiskās lidostas nomalē, piedalījās ASV aizsardzības sekretārs Leons Paneta un ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs Mārtins Dempsijs, bet Irākas augstākās amatpersonas to ignorēja. Gan premjerministrs Nūrī el Mālikī, kurš pirmdien bija vizītē Vašingtonā, gan prezidents Džalals Talabani bija ielūgti, tomēr tā arī neparādījās.
Uzrunā klātesošajiem amerikāņu amatpersonas sacīja - lai gan ir lieli cilvēku upuri un prātam neaptverami finansiālie izdevumi, vairāk nekā astoņus gadus ilgušās karadarbības iznākums ir attaisnojis līdzekļus. «Mēs samaksājām milzīgu cenu, un tā bija maksāšanas vērta,» uzsvēra M. Dempsijs. Viņam pievienojās arī L. Paneta: «Cena ir augsta - tas prasījis ļoti daudz ASV un irākiešu asiņu un naudas. Šīs dzīvības nav zaudētas veltīgi.»
Miers nav garantēts
Plānojot Irākas «atbrīvošanas operāciju», kas, kā vēlāk izrādījās, bija balstīta uz maldīgiem ASV specdienestu ziņojumiem, ka diktatora Sadama Huseina rīcībā ir bioloģiskie un ķīmiskie ieroči, amerikāņi domāja, ka viss notiks ātri un viņiem nevajadzēs šeit ilgi uzkavēties. Plānu mainīja uzliesmojusī teroristu aktivitāte, kuras apspiešanai vajadzēja vairākus gadus.
Jo ilgāk ASV spēki atradās Irākā, jo vairāk pieauga irākiešu naids pret šo valsti. Tāpēc nav brīnums, ka, sagaidot amerikāņu aiziešanu, daudzviet Irākā publiski tika dedzināti ASV karogi.
Tomēr amerikāņi uzsver, ka viņu aiziešana nenozīmē nesatricināma miera iestāšanos Irākā. «Irāku nākotnē pārbaudīs terorisms un tie, kuri grib irākiešus sašķelt, izmantojot ekonomiskus un sociālus ieganstus,» brīdināja L. Paneta.
Lai gan pēdējos gados vardarbības apmērs ir samazinājies un vidēji dienā nenotiek ap 30 terora aktiem, Irākā joprojām ir vērojama aktīva islāmistu darbība. Piemēram, novembrī valstī notika 79 teroristu sarīkoti sprādzieni.
Amerikāņiem ir izdevies panākt, ka politiskā līmenī Irāka no autoritāras valsts teorētiski ir kļuvusi par atvērtu demokrātiju, kur pie varas atrodas vairākumā esošie šiīti, kuriem S. Huseina valdīšanas laikā bija jāpacieš mazākumā esošo sunnītu diktatūra. Kā ikvienas jaunas demokrātijas, arī Irākas galvenā problēma ir augstā politiķu un valsts amatpersonu korupcija.
Tā kā vairākums Irākas ietekmīgāko politiķu ir šiīti, kurus sunnīti necieš tikpat stipri kā amerikāņus, ir bažas, ka pēc ASV spēku aiziešanas sunnīti varētu ķerties pie ieročiem, lai atkarotu varu. «Es domāju, ka tagad mēs būsim nepatikšanās. Varbūt mums atkal sāks uzbrukt teroristi,» Bagdādes tirgotājs Maliks Abeds sacīja britu raidorganizācijai BBC.