Rezolūcijas projektu ir izstrādājušas ASV un Albānija, un precīzs tā saturs vēl nav publiskots. Tā kā Krievijai ir veto tiesības DP, tur šo rezolūciju neizdosies pieņemt, bet tā pēc tam var tikt iesniegta balsojumam ANO Ģenerālajā asamblejā.
Ir paredzēts, ka DP sēde par šo rezolūciju sāksies plkst.15 (plkst.22 pēc Latvijas laika). Tai sekos cita diskusija par noplūdēm no gāzesvada "Nord Stream".
Ierosinātā rezolūcija nosodīs šos pseidoreferendumus un acinās dalībvalstis "neatzīt nekādu mainītu Ukrainas statusu un uzlikt par pienākumu Krievijai izvest savu karaspēku no Ukrainas'', paziņoja ASV vēstniece ANO Linda Tomasa-Grīnfīlda.
Lai gan ir skaidrs, ka Krievija uzliks veto šai rezolūcijai, galvenā reakcija tiks pievērsta Indijas un Ķīnas reakcijai.
Indija un Ķīna februārī atturējās balsojumā par rezolūciju, kas nosodīja Maskavas iebrukumu Ukrainā, bet Ķīna šonedēļ aicināja respektēt visu valstu "teritoriālo integritāti".
Vēlāk gaidāmais Ģenerālās asamblejas balsojums parādīs, cik izolēta starptautiskā ziņā ir kļuvusi Krievija.
Rietumvalstis "ir klusi pārliecinātas, ka Ģenerālajā asamblejā būs spēcīgs atbalsts Ukrainas teritoriālajai integritātei", ziņu aģentūrai AFP pavēstīja nevalstiskās organizācijas "International Crisis Group" analītiķis Ričards Gouens.
"Es domāju, ka daudzas valstis sāka atteikties no Ukrainas atbalstīšanas ANO, karam ieilgstot," sacīja Gouens. "Bet, izvirzot priekšplānā aneksiju un teritoriālo integritāti, [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins piespiedīs daudzas svārstīgas valstis atkal atbalstīt Ukrainu."
"Galu galā Putins ir pieļāvis fundamentālu diplomātisku kļūdu," secināja analītiķis.