ANO Katastrofu risku samazināšanas birojs (UNDRR) Ženēvā šodien paziņoja, ka laikā no 2000.gada līdz 2019.gadam notikušas aptuveni 6700 šādu katastrofu, tostarp plūdi, vētras, sausumi un ugunsgrēki.
No 1980.gada līdz 1999.gadam notika aptuveni 3700 šādu katastrofu, kas nodarīja postījumus un laupīja dzīvības cilvēkiem.
Straujais ar klimatu saistīto katastrofu skaita pieaugums sastāda lielāko daļu no kopējā dabas katastrofu skaita pieauguma, salīdzinot šos abus periodus. Attiecīgi kopējais dabas katastrofu skaits pieaudzis no 4200 līdz 7300.
"Mēs esam ar nodomu iznīcinoši. Tas ir vienīgais secinājums, ko var izdarīt," sacīja UNDRR vadītāja Mami Mizutori.
UNDRR arī ziņoja, ka kopš 2000.gada pieaugusi katastrofiska vulkānu aktivitāte un zemestrīču skaits. Cunami Indijas okeānā 2004.gadā ir nāvējošākā katastrofa šajā gadsimtā. Cunami laupīja dzīvību gandrīz 230 000 cilvēku.
Otrajā vietā šajā drūmajā statistikā ir zemestrīce Haiti 2010.gadā, kas prasīja aptuveni 220 000 cilvēku dzīvību, bet trešajā vietā - ciklons Nargis", kas 2008.gadā Mjanmā atņēma dzīvību 140 000 cilvēku.
Karstuma viļņos Eiropā 2003.gadā un Krievijā 2010.gadā bojā gāja attiecīgi aptuveni 72 000 un 56 000 cilvēku.
Plūdi kopš 2000.gada skāruši 1,65 miljardus cilvēku, kas ir vislielākais skaits no visām katastrofām, liecina UNDDR dati.
Birojs norādīja, ka plūdu kontroles uzlabošanai vajadzētu būt prioritātei risku samazināšanā, un piebilda, ka pastāv lētas un pierādītas tehnoloģijas aizsprostu celtniecībā.
UNDDR arī aicināja veidot patvertnes viesuļvētru gadījumiem, būvēt ēkas, kas būtu izturīgas pret stipriem vējiem, un stādīt mežus.
Birojs arī norādīja, ka tūkstošiem cilvēku dzīvību var tikt glābtas, pateicoties agrīnās brīdināšanas sistēmām.
Nepieciešamas arī stratēģijas, lai palīdzētu cilvēkiem tikt galā ar sausumu, atgādināja UNDDR, norādot, ka 40% no sausumiem pēdējos 20 gados pieredzēti Āfrikā.