"Šī diena ir vēsturiska diena Āfrikai," sacīja profesore Roza Gana Fombana Leke, kuras pārstāvētā komisija atzinusi, ka Āfrikā pēdējos četros gados nav reģistrēts neviens inficēšanās ar poliomielītu gadījums.
Poliomielīts ir ārkārtīgi lipīga vīrusa saslimšana, kas izpaužas kā vienkārša saaukstēšanās, bet nelielai saslimušo daļai slimība bojā nervu sistēmu un var izraisīt smagas komplikācijas, ieskaitot nāvi un paralīzi. Visapdraudētākie ir bērni līdz piecu gadu vecumam.
Tāpat kā bakas, kas tika izskaustas 1979.gadā, poliomielīts izplatās tikai starp cilvēkiem, un šīs slimības vakcīna ir efektīva, ļaujot cerēt uz slimības pilnīgu izskaušanu.
Galvenais infekcijas avots ir zems vides higiēnas līmenis.
Kopš 1996.gada globālie poliomielīta izskaušanas centieni "pasargājuši līdz 1,8 miljoniem bērnu no kropļojošas paralīzes mūža garumā un izglābuši aptuveni 180 000 dzīvību", aplēsusi PVO.
Vakcīna pret poliomielītu tika izgudrota pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, taču daudzām nabadzīgām valstīm Āfrikā un Āzijā tā palika nesasniedzama.
1988.gadā, kad PVO, ANO Bērnu fonds un Rotari fonds sāka globālu kampaņu pret šo slimību, pasaulē tika reģistrēti aptuveni 350 000 inficēšanās gadījumu. 1996.gadā Āfrikā vien bija vairāk nekā 70 000 poliomielīta gadījumu.
Pateicoties globālajiem centieniem, pašreiz poliomielīts sastopams vairs tikai Afganistānā un Pakistānā. Šajās divās valstīs šogad saslimšana ar poliomielītu konstatēta 87 cilvēkiem.
Āfrikā pēdējais inficēšanās gadījums tika konstatēts 2016.gadā Nigērijā, kur vakcinācijas kampaņu kavēja islāmistu sektas Boko Haram vardarbība.