Līgums paredz ieviest tā dēvēto zelta likumu, kas pieprasa dalībvalstu konstitūcijās iekļaut prasību par sabalansētu budžetu. Tā mērķis ir noteikt stingrāku fiskālo disciplīnu eirozonā, kas kalpos par pamatu tās stabilitātes nodrošināšanai nākotnē.
Paredzēts, ka līgums stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī, taču dažās dalībvalstīs tas izraisījis ievērojamu pretestību, tostarp Īrijā, kas, kā izskatās, būs vienīgā ES valsts, kurā par fiskālās disciplīnas līgumu notiks referendums.
Laikraksta The Irish Times un pētījumu centra Ipsos MRBI veiktās aptaujas dati liecina, ka 30% īru grasās referendumā līgumu atbalstīt, bet 23% iecerējuši balsot pret. Savukārt 39% respondentu vēl nav izlēmuši.
Referendumu ignorēt grasās tikai astoņi procenti vēlētāju.
Izslēdzot tos, kas vēl nav izlēmuši, un tos, kas balsot neies vispār, pagaidām pārsvars ir to pusē, kas atbalsta ES fiskālās disciplīnas līgumu, tomēr galarezultātu noteiks vēlētāji, kas vēl nav izlēmuši, norāda The Irish Times.
Pagātnē Īrija jau ir divreiz šokējusi ES, sākotnēji referendumos noraidot divus ES līgumus - Nicas līgumu un Lisabonas līgumu -, kas tika atbalstīti tikai otrajā referendumā.
Īrijas valdība bažījas, ka arī šoreiz var atkārtoties līdzīga situācija, norāda The Irish Times, vienlaikus gan piebilstot, ka kopš oktobra, kad tika veikta laikraksta pēdējā sabiedriskās domas aptauja, to cilvēku skaits, kas iebilst pret jauno ES līgumu, ir mazinājies.
Jautāti par to, vai Īrijai būtu nepieciešams otrs aizdevums no ES un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), 58% aptaujāto domāja, ka jā, bet 24%, ka nē.
2010.gada novembrī apjomīgo parādsaistību un budžeta deficīta problēmu dēļ Īrija bija spiesta vērsties pēc palīdzības pie ES un SVF, kas valstij piešķīra 85 miljardu eiro (59,7 miljardu latu) aizdevumu.
The Irish Times un Ipsos MRBI veica aptauju šīs nedēļas sākumā, iztaujājot 1000 vēlētājus visā valstī.