Pirmā par oficiālu Palestīnas valsts atzīšanu šodien paziņoja Norvēģija, kam neilgi pēc tam sekoja Spānija un vēlāk arī Īrija.
"Norvēģijas lēmums atzīt Palestīnu kā valsti stāsies spēkā 2024.gada 28.maijā," teikts Norvēģijas Ārlietu ministrijas paziņojumā. "Dažas citas līdzīgi domājošas Eiropas valstis šajā pat dienā arī oficiāli atzīs Palestīnu," norādīja ministrija.
Par lēmumu atzīt Palestīnas valsti trīs Eiropas valstu līderi pavēstīja vienlaicīgi pagājušajā nedēļā, paužot pārliecību, ka tādējādi tiks vairotas izredzes uz mieru.
"Atzīstot Palestīnas valsti, mēs atbalstām arābu miera plānu, ko svarīgākie reģiona spēlētāji turpinājuši attīstīt pēc 7.oktobra," sacīja Norvēģijas ārlietu ministrs Espens Barts Eide.
Spānijas valdības preses pārstāvis nodēvēja šo par vēsturisku dienu. Spānijas premjerministrs Pedro Sančess iepriekš sacīja, ka Palestīnas atzīšana ir būtiska prasība mieram, un uzsvēra, ka šis solis nav vērsts ne pret vienu, jo īpaši pret Izraēlu un ir vienīgais veids, kā nodrošināt, lai nākotnē "Palestīnas valsts dzīvotu līdzās Izraēlas valstij mierā un drošībā".
"Šis kopīgais lēmums atspoguļo mūsu trīs valstu apņēmību panākt fundamentālu paradigmas maiņu," trīs valstu ārlietu ministru kopīgajā preses konferencē pirmdien sacīja Īrijas ārlietu ministrs Maikls Mārtins.
"Mēs esam atzinuši gan Izraēlas valsti, gan Palestīnas valsti tieši tāpēc, ka mēs gribam redzēt nākotni ar normalizētām attiecībām abu tautu starpā," sacīja ministrs.
"Izraēliešu un palestīniešu konflikta divu valstu atrisinājums paredz neatkarīgu palestīniešu valsti, kas miermīlīgi pastāv līdzās Izraēlai. [Izraēlas premjerministrs Benjamins] Netanjahu ir pret divu valstu atrisinājumu, tāpat kā pret ir [palestīniešu radikālais grupējums] "Hamās"," norādīja Mārtins.