D. Tramps ir paziņojis, ka Grenlande ir vitāli svarīga ASV drošībai, tāpēc Dānijai vajadzētu atteikties no kontroles pār to. Nedēļas nogalē, uzrunājot žurnālistus ASV prezidenta lidmašīnā, D. Tramps paziņoja: "Es domāju, ka mēs to dabūsim," – un piebilda, ka 57 tūkstoši arktiskās salas iedzīvotāju "vēlas būt kopā ar mums". Deutsche Welle atzīmē, ka ASV jau ir pastāvīga militārā klātbūtne salā, kuras ziemeļrietumos izvietota ballistisko raķešu agrās brīdināšanas sistēmas bāze.
Uzņēmuma Verian aptaujā, kas Grenlandē veikta pēc dāņu laikraksta Berlingske pasūtījuma, 85% respondentu paziņojuši, ka ir pret Grenlandes pievienošanu ASV. Seši procenti pauduši viedokli, ka Grenlandei jākļūst par ASV sastāvdaļu, bet deviņiem procentiem nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Grenlandes premjerministrs Mute Egede, kurš aktīvi cenšas panākt Grenlandes neatkarību, ir paziņojis, ka sala netiek pārdota un par tās nākotni jālemj tikai un vienīgi tās iedzīvotājiem. BBC vēsta, ka pagājušajā nedēļā viņš arī izteicies, ka grenlandieši nevēlas kļūt par amerikāņiem. Grenlande 2009. gadā ieguva plašu autonomiju no Dānijas un tiesības referenduma ceļā pasludināt salas neatkarību.
Pirmdien Dānija paziņoja, ka atvēlēs 14,6 miljardus kronu (gandrīz divi miljardi eiro), lai stiprinātu drošību arktiskajos reģionos sadarbībā ar Grenlandi un Fēru salām, kas ir vēl viena autonoma Dānijas teritorija.
Savukārt Dānijas premjerministre Mete Frederiksena otrdien viesojās Berlīnē, Parīzē un Briselē, kur tikās attiecīgi ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu, Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti. Preses konferencē Berlīnē, tieši nepieminot ne Grenlandi, ne D. Trampu, O. Šolcs uzsvēra, ka "neviens robežas nedrīkst grozīt ar spēku", un angliski piebilda, ka tas ir teikts "tam, uz kuru tas attiecas", vēsta Deutsche Welle.