Tikai 31% respondentu pauda uzskatu, ka Vācijas karavīriem vajadzētu palīdzēt aizsargāt šīs valstis, bet 12% atzina, ka ir grūti atbildēt uz šo jautājumu.
Bertelsmana fonds, kurš pasūtīja aptauju, Vācijas sabiedrības pretestību karavīru sūtīšanai citu valstu aizsardzībai izskaidro ar to, ka vācieši pēc savas pārliecības esot pacifisti un uzskatot, ka Krievija nerada draudus.
"Visupirms šī pretestība sūtīt karavīrus droši vien ir saistīta ar vāciešu pacifismu, kas mudina iebilst pret jebkādu Vācijas militāru iesaistīšanos ārpus valsts robežām," teikts fonda ziņojumā.
"Vēsturiskās pieredzes dēļ bažas par Vācijas armijas izmantošanu teritorijās, kurām reiz vācu armija uzbruka un tās okupēja, varētu būt vēl spēcīgākas," piebilst pētnieki.
49% respondentu arī izteikušies, ka, viņuprāt, NATO nevajadzētu izveidot pastāvīgas bāzes Austrumeiropā un Baltijas valstīs. 40% šādu bāzu izveidi atbalstījuši, bet pārējiem konkrēta viedokļa šajā jautājumā nebija.
Sabiedriskās domas pētījumu uzņēmuma TNS Emnid laikā no 4. līdz 14.martam veiktajā aptaujā intervēts tūkstotis respondentu, kas sasnieguši vismaz 14 gadu vecumu. Aptauju pasūtīja Bertelsmana fonds un Polijas Sabiedrisko attiecību institūts.