Ziņojumā, kuru Argentīnas militārās huntas pēdējais vadītājs Reinaldo Binjone bija licis nenodot atklātībai 50 gadus, apgalvots, ka Argentīnas armijas vadības darbības bija „nekoordinētas un neprofesionālas”, jo militārā virspavēlniecība rēķinājās ar Lielbritānijas atteikšanos no salu aizsargāšanas un nebija gatava karam.
„Daudzi kareivji bija „lielgabalu gaļa” ģenerāļiem: neapmācīti karot, bez atbilstoša ekipējuma un apģērba pārmesti no subtropiem uz aukstajām salām, jauniesauktie cieta badu un gāja bojā, nebūdami spējīgi sevi aizsargāt,” uzsvērts ziņojumā.
Analītiķi uzskata, ka K. Kiršnere, tuvojoties Folklendu kara 30. gadadienai, šādi vēlas parādīt Lielbritānijai „atklātību” attiecībā uz 30 gadus seno notikumu analīzi, un cer nosēdināt Londonas pārstāvjus pie sarunu galda par Folklenda jeb Malvina salu turpmāko juridisko statusu.
Folklenda (Malvina) salu arhipelāgs atrodas Lielbritānijas valdījumā kopš 1833.gada. 1982.gada 2.aprīlī Argentīnas militārā hunta sarīkoja iebrukumu, kas izraisīja īsu, bet asiņainu karu, kurā gāja bojā 649 argentīniešu un 255 britu karavīri, kā arī trīs vietējie iedzīvotāji. ANO ir aicinājusi Lielbritāniju sākt sarunas par salu dekolonizāciju, bet Londona to atteikusies darīt.
Folklenda salas atrodas 400 jūras jūdzas no Argentīnas piekrastes, tur mitinās aptuveni 3000 iedzīvotāju un arhipelāgam ir pašpārvaldes tiesības.