Paredzēts, ka 10. un 11.martā arhipelāga iedzīvotāji dosies pie balsošanas urnām, lai atbildētu uz jautājumu, vai viņi arī turpmāk vēlas palikt Lielbritānijas paspārnē. "Šim referendumam nav tiesiska pamata. To nav apstiprinājušas un to neatzīs Apvienotās Nācijas vai starptautiskā sabiedrība," preses konferencē Londonā žurnālistiem norādīja Argentīnas vēstniece Alisija Kastro. "Tāpēc šis referendums nav nekas vairāk kā sabiedrisko attiecību pasākums."
Kastro uzsvēra, ka Buenosairesu atbalsta arī citas Latīņamerikas valstis, un norādīja, ka naftas ieguve Folklendu tuvumā būs neiespējama bez atbalsta bāzes Dienvidamerikas kontinentā. Reģionālā organizācija MERCOSUR, kurā bez Argentīnas ir arī Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja, jau tagad aizliegušas savās ostās ieiet kuģiem ar Folklendu karogu.
Folklenda salu arhipelāgs, kuru argentīnieši dēvē par Malvinu salām, atrodas Lielbritānijas valdījumā kopš 1833.gada. 1982.gada 2.aprīlī Argentīnas militārā hunta sarīkoja iebrukumu Folklenda salās. Lai šo teritoriju atgūtu, Lielbritānijas toreizējā premjerministre Margarēta Tečere uz turieni nosūtīja karafloti. Bruņotais konflikts ilga 74 dienas un noslēdzās 14.jūnijā ar Argentīnas spēku kapitulāciju. Folklendu karā krita 649 argentīniešu karavīri un 255 briti.
Lielbritānijas un Argentīnas attiecības atkal saasinājās, tuvojoties 30.gadskārtai kopš Folklendu kara. Taču par galveno Buenosairesas pretenziju aktivizēšanās cēloni tiek uzskatītas naftas iegulas, kas atklātas arhipelāga akvatorijā.
Argentīnas demarši gan nav iebiedējuši naftas kompānijas. Rockhopper Exploration un Premier Oil naftas ieguvei atradnēs, kas atrodas uz ziemeļiem no Folklenda salām, nodibinājušas kopuzņēmumu ar miljardu dolāru lielu kapitālu un cer, ka pirmos naftas galonus šajā reģionā varētu iegūt jau 2017.gadā.
Londona norāda, ka saliniekiem ir tiesības uz pašnoteikšanos un ka viņiem ir tiesības piedalīties jebkādās sarunās ar Argentīnu, kas skartu arhipelāga nākotni. Taču Buenosairesa uzstāj, ka šis jautājums apspriežams tikai divpusējās sarunās starp divām suverēnām valstīm.
Argentīna saliniekus, kuru skaits sasniedz aptuveni 3000, uzskata par kolonistiem un pielīdzina viņus izraēliešiem, kas apmetušies palestīniešu teritorijās. "Argentīnas valdība referendumu jau noraidījusi, pirms tas noticis. Šāda nostāja ir pretrunā ar universālajiem demokrātijas un pašnoteikšanās principiem," reaģējot uz vēstnieces paziņojumu, norādījis Lielbritānijas Ārlietu ministrijas pārstāvis.
Tiek sagaidīts, ka referendumā Folklendu iedzīvotāji pārliecinoši atbalstīs salu turpmāku palikšanu Lielbritānijas valdījumā. "Mēs ceram, ka referenduma iznākums apliecinās ārpus jebkādām šaubām Folklendu tautas viedokli par to, vai viņi vēlas vai nevēlas arī turpmāk būt Lielbritānijas aizjūras teritorija," uzsvēra Ārlietu ministrijas pārstāvis.