Trampa administrācija gaidāmās Venecuēlas Nacionālās sapulces vēlēšanas neuzskata par leģitīmām, Senāta Ārlietu komisijai sacīja sūtnis.
ASV, kā arī vairākas Latīņamerikas un Eiropas valstis 2019.gadā paziņoja, ka Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro vairs neatzīst par leģitīmu līderi, un apliecināja, ka par valsts galvu uzskata opozīcijas līderi un Nacionālās sapulces spīkeru Gvaido.
"Maduro nevar uzlabot savu situāciju tiesiski vai praktiski, sarīkojot vēl vienas sagrozītas un krāpnieciskas vēlēšanas," Abramss sacīja likumdevējiem.
Arī senators Bobs Mendess, vadošais komitejas demokrāts, pauda bažas par gaidāmo vēlēšanu leģitimitāti, jo opozīcija signalizējusi par nodomu tās boikotēt.
Venecuēlas parlamenta vēlēšanas izsludinātas 6.decembrī.
Vairāk nekā 25 Venecuēlas opozīcijas partijas svētdien pauda apņēmību boikotēt decembrī gaidāmās parlamenta vēlēšanas.
Nacionālā sapulce ir vienīgais Venecuēlas varas atzars, ko kontrolē opozīcija. Tomēr kopš 2017.gada Maduro kontrolētā Augstākā tiesa anulējusi ikvienu Nacionālās sapulces pieņemto lēmumu, bet parlamenta varu uzurpējusi režīma izveidotā Satversmes sapulce.
Lielākās opozīcijas partijas jau pirms vēlēšanu datuma izsludināšanas paziņoja, ka Nacionālās sapulces vēlēšanas boikotēs, jo nav paredzams, ka vēlēšanas būs brīvas un godīgas.
Gvaido gaidāmās vēlēšanas nodēvējis par farsu.
Gvaido 2019.gada janvārī tika ievēlēts par Nacionālās sapulces spīkeri un pasludināja sevi par Venecuēlas pagaidu prezidentu, un viņu par tādu ir atzinušas vairāk nekā 50 valstis, arī ASV. Reālā valsts galvas vara gan atrodas Maduro rokās, un viņu atbalsta arī bruņotie spēki.
Šogad janvārī par Nacionālās sapulces spīkeru sevi pasludināja Maduro lojālists Luiss Parra, un viņu par spīkeru atzinusi Augstākā tiesa. Gvaido, kas atteicies spīkera amatu atstāt, noraidījis Parru kā "diktatūras līdzzinātāju".