Turpretim dzīves pirmā gada laikā parādās ievērojamas atšķirības, sacīja pētījumu vadījušais zinātnieks Filips Guncs no Maksa Planka Evolucionārās antropoloģijas institūta Vācijā."Starpība ir milzīga, kādā viņiem pirmajos divos gados auga smadzenes salīdzinājumā ar mūsdienu cilvēku," Guncs stāstīja ziņu aģentūrai AFP.Lai salīdzinātu abas smadzenes, zinātnieki radīja virtuālas neandertālieša smadzenes, skenējot galvaskausa fragmentus, un salīdzināja datorizētos modeļus ar cilvēka mazuļa smadzenēm dažādās augšanas stadijās.Pētījumā cilvēka smadzenes kļuva daudz aktīvākās neironu shēmās pirmajā dzīves gadā, kas, iespējams, palīdzēja agrīnajam "Homo sapiens" izdzīvot dabiskās izlases procesā, atklāts pētījumā."Interesanta lieta ir ar mūsdienu cilvēku - smadzeņu lielums savstarpēji vāji saistās ar intelekta apmēru," saka Guncs. "Vairāk svarīga ir smadzeņu iekšējā struktūra."Neandertālieši ir izmiruši aptuveni pirms 30 000 gadu, taču viņu gēni joprojām atrodami mūsdienu cilvēkos. Kāds šogad veikts pētījums apliecinājis, ka eiropiešu un aziātu priekšteči senā pagātnē ir sakrustojušies ar neandertāliešiem, un līdz 4% no "Homo sapiens" genoma nāk tieši no neandertālieša.
Atšķirības cilvēku un neandertāliešu smadzenēs parādījušās tikai pēc dzimšanas
Neandertālieša un cilvēka smadzenes piedzimstot bijušas vienādas, bet pirmajā dzīves gadā attīstījušās citādi, teikts pirmdien ASV publicētā Vācijā veiktā pētījumā.Jaundzimuša cilvēka un jau 28 tūkstošus gadu izmirušo neandertāliešu smadzenes sākumā bija viena izmēra un gandrīz identiskas, teikts žurnālā "Current Biology" publicētajā pētījumā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.