Sarunā ar tīmekļa laikrakstu EUobserver, kas bija pirmā viņa intervija kādam starptautiskam medijam, Vino norādīja, ka ārvalstu spiegu skaits Eiropas Savienības (ES) galvaspilsētā nav skaitāms desmitos, bet gan "simtos, vairākos simtos".
Beļģijā spiegošana, krievu, kā arī citu valstu, piemēram, Ķīnas, spiegošana [ir] tādā pašā līmenī kā Aukstā kara laikā. (..) Mēs esam valsts ar milzīgu diplomātu, uzņēmēju, starptautisko institūciju - NATO, Eiropas institūciju - koncentrāciju. Tāpēc izlūkošanas virsniekam, spiegam, tas ir bērnudārzs. Tā ir vieta, kur jābūt," skaidro VSSE šefs.
Uz jautājumu, vai ar spiegošanu Briselē nodarbojas arī ES draudzīgas valstis, piemēram, Izraēla un ASV, Vino atbild: "Būtu naivi domāt, ka spiego tikai tādas valstis kā Krievija, Ķīna un Irāna." "Ir viena sfēra, kurā atšķirība starp neitrāliem, draudzīgiem un nedraudzīgiem dienestiem sliecas izzust, un tas attiecas uz ekonomiskā un zinātniskā potenciāla aizsardzību. Šajā gadījumā, manuprāt, ikviens dienests sacenšas ar pārējiem," piebilst beļģu izlūks.
Kamēr, kā vēsta izlūkdienestu aprindās cirkulējošs joks, irāņu spiegi pamatā izspiego savus vēstniekus, Krievijas un Ķīnas izlūkdienesti, tikpat lielā mērā kā "klasiskos" aizsardzības noslēpumus, cenšas iegūt par ES informāciju, kurai ir ekonomiska vai politiska vērtība. Vino uzsver, ka viena no jomām, kurā ārvalstu izlūkdienesti ir īpaši ieinteresēti, ir ES enerģētikas politika.
Saskaņā ar viņa teikto spiegi parasti uzdodas par diplomātiem, žurnālistiem, lobistiem, uzņēmējiem vai studentiem. Līdz ar izlūkošanas datu vākšanu tie cenšas ietekmēt ES un NATO augstāko amatpersonu pieņemamos lēmumus. Spiegi cenšas iedraudzēties ar amatpersonām gan oficiālu semināru, gan saviesīgu pasākumu laikā.
ES drošības dienesti pat ieviesuši īpašu akronīmu personām, kuras visdrīzāk var kļūt par ziņu piegādātājiem trešo valstu izlūkdienestiem, - MICE (money, ideology, compromise, ego - nauda, ideoloģija, kompromitēšana, ego), kas apzīmē ļaudis, kuriem piemīt mantkārība, kuri nonākuši parādos vai pakļauti radikālām idejām, kuriem ir netīra sirdsapziņa vai kuri vienkārši vēlas spēlēt Džeimsu Bondu. Dažreiz ārvalstu aģenti Briseli izmanto tikai kontaktu nodibināšanai, taču vervēšanu veic tikai pēc attiecīgās personas atgriešanās savā mītnes valstī.
Lai gan VSSE, kas zināmā mērā līdzinās britu iekšējam pretizlūkdienestam MI5, galvenokārt ir atbildīgs par pretterorisma operācijām, viens no tā uzdevumiem ir arī Briselē izvietoto starptautisko organizāciju mītņu aizsardzība. VSSE sadarbojas ar ES un NATO iekšējās drošības dienestiem, ES dalībvalstu pretizlūkošanas dienestiem, Beļģijas federālo policiju un Beļģijas militāro izlūkdienestu (ADIV). "ES institūciju drošības dienestu kompetence aprobežojas ar viņu ēkām. Tādējādi, kad darbība notiek ārpus ES ēkām, visa kompetence piekrīt VSSE," skaidro Vino. "Ja naidīga izlūkdienesta virsnieks mēģina kādu savervēt vai kādam no ES un NATO tuvoties, ir ļoti ticams, ka viņš to nedarīs, ejot pie attiecīgās personas uz oficiālu ēku. Kontaktu iespēja oficiālā ēkā pastāv, taču kad kontakts nodibināts un turpinās, domājams, ka tas notiks ārpus ēkas, (..) un šajā brīdī mēs, protams, esam pilnībā atbildīgi," skaidro Beļģijas izlūkdienesta priekšnieks.
Piemēram, kāds diplomāts, kas pārstāv vienu no postkomunistiskajām valstīm un strādā kādā no ES Padomes darba grupām, savulaik EUobserver stāstīja, ka bijis spiests pārtraukt kopīgo pusdienošanu ar savu draugu no Krievijas vēstniecības, jo tas "tikai uzdeva jautājumus un nekad neko nestāstīja par sevi". Komentējot beļģu kolēģa stāstīto, kāda ES amatpersona sarunā ar EUobserver piebilda: "Ja mēs identificējam aizdomās turamo, mēs informāciju nodotam Vino kungam, un viņš panāk, lai tie tiktu izmesti no valsts."
Tomēr pats Vino atzīst, ka, "ņemot vēlā lielo draudu mērogu, ar kuru mums jātiek galā", viņa vadītais dienests ir visai mazs. Viņš piebilst, ka personāla trūkst arī ES un NATO drošības dienestiem, lai gan NATO, "ņemot vērā tās vēsturi, valda vairāk uz drošību orientēta kultūra nekā ES institūcijās". Vino norāda, ka viens no svarīgākajiem trešo valstu izlūkdienestu mērķiem ir Ketrinas Eštones vadītais ES ārpolitiskais dienests (EEAS).
Vienā no EEAS nodaļām - ES izlūkošanas datu analīzes centrā (IntCen) - strādā bloka dalībvalstu izlūkdienestu pārstāvji, kas gatavo ziņojumus par terorismu un krīzēm trešajās valstīs. Vino cer, ka šī struktūrvienība varētu palīdzēt EEAS veidot labāku drošības kultūru. "IntCen loma ir panākt, lai EEAS iegūtu uz izlūkošanu un drošību pietiekami orientētu organizāciju (..). Viņi zina, ko dara. Viņi zina, par ko runā, taču liela problēma būs pārvarēt EEAS esošo kultūru," norāda VSSE direktors.
EEAS darbojas jau 18 mēnešus, un tā rīcībā ir aptuveni 40 par drošību atbildīgas amatpersonas, kas strādā ES galvenajā mītnē, un vēl kādas 90, kas uzrauga Eiropas diplomātiskā dienesta pārstāvniecības ārvalstīs. Briseles apakšvienību vada bijušais Ungārijas izlūkdienesta virsnieks Atila Lajošs. Šogad viņš pieņēma darbā kādu bijušo Lielbritānijas ārējās izlūkošanas dienesta darbinieku, kuram uzticēta pretizlūkošana.
Taču par vājo vietu tiek atzītas EEAS pārstāvniecības ārvalstīs, īpaši tur, kur vietējie izlūkdienesti izceļas ar agresīvu rīcību, piemēram, Pekinā, Damaskā, Kijevā, Maskavā un Telavivā. Uz vietas nolīgtais vēstniecību personāls, kam ir tiesības pārvietoties pa visu pārstāvniecības ēku vai kas apkalpo datortīklus, netiek pārbaudīts no drošības viedokļa. Tikai ES pārstāvniecībā Maskavā vien ir 28 šādi līgumdarbinieki.
Tikmēr ES vēstnieki sliecas biežāk lietot nedrošas tālruņu līnijas, vai nu tāpēc, ka drošu līniju viņu rīcībā vienkārši nav, vai arī tāpēc, ka viņi pārāk pieķērušies saviem viedtelefoniem. "Ja jūs vēlaties nosūtīt vēstījumu Sīrijas valdībai, jums vienkārši jāparunā mūsu vēstniecībā esošo Muhābarāta (Sīrijas izlūkdienesta) puišu klātbūtnē," sarunā ar EUobserver atzina kāda ES amatpersona. Tikmēr pa Briseli klejo anekdotes par ES padomes, Eiropas Komisijas (EK) un pat IntCent amatpersonām, kurām draud disciplinārsodi par informācijas nopludināšanu.
Tomēr Vino norāda, ka kādreizējā Igaunijas Aizsardzības ministrijas darbinieka Hermana Simma lieta bijusi vienīgais nopietnais gadījums, kas viņam zināms kopš 2006.gada, kad viņš stājies VSSE direktora amatā. Kā ziņots, Simms Krievijas Ārējās izlūkošanas dienestam (SVR) nodevis vismaz 3294 konfidenciālus Igaunijas valdības dokumentus. Simms Igaunijas Aizsardzības ministrijā bija atbildīgs par konfidenciālas informācijas apmaiņu ar ES un NATO. Tiesa 2009.gadā viņam piesprieda 12 gadus un sešus mēnešus ilgu cietumsodu.
Kā EUobserver pastāstīja Igaunijas Drošības policijas (KaPo) pretizlūkošanas daļas vadītājs Aleksandrs Tots, Krievija vēl pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados atteikusies no ideoloģijas izmantošanas aģentu vervēšanā un tagad pamatā izmanto naudu, kompromitējošu informāciju vai vervējamā godkārību. Piemēram, Simms savā tiesas prāvā ļāva noprast, ka saņēmis tikai kabatas naudu - 2100 eiro mēnesī, taču SVR solījis padarīt viņu nākotnē par augstākā ranga virsnieku. Tots uzskata, ka galvenais vervēšanā ir naidīgā izlūkdienesta aģenta manipulatīvās spējas.
Arī Tots piebalso savam beļģu kolēģim, atzīstot, ka spiegošanas jomā Aukstais karš tā arī nav beidzies. "Esam visai pārliecināti, ka nav nevienas ES valsts, kurā Krievijas izlūkdienestam nebūtu valsts lielumam proporcionālas kapacitātes. (..) Igaunijā pēdējo 20 gadu laikā izlūkošanas aktivitāte pastāvīgi pieaugusi," uzsver Tots. "Lielākā kļūdu, kuru iespējams pieļaut manā darbības sfērā, ir pret jums strādājošo dienestu nenovērtēšana."
Tikmēr komentējot Vino teikto, kāds ķīniešu diplomāts, norādīja, ka tāda veida izplūdušas apsūdzības, kādas izteicis VSSE direktors, Pekinā izsaucot "aizkaitinājumu" "Ceru, ka ES amatpersonas nav tādas balamutes, un ka tās medijiem sniedz pamatotu informāciju," piebilda diplomāts.