Atbilstoši spēkā esošajiem likumiem, par nākošo monarhu tiek uzskatīts vīriešu dzimuma pēcnācējs, pat ja viņam ir vecāka māsa vai māsas. Šī paraža, kas sakņojas viduslaikos, kad monarham vienlaikus (un galvenokārt) bija jābūt arī karavadonim, britu likumdošanā par troņa mantošanu tika noformēta 1701. gadā.
D. Kemerons šādu kārtību premjerministrs uzskata par „diskrimināciju”, paziņojot, ka tā „neatbilst mūsdienu vērtībām”. Tajā pašā laikā izmaiņas likumā, ja tās tiks pieņemtas, neattieksies uz jau esošo troņa mantošanas kārtību, un princese Anna, karalienes Elizabetes II vienīgā meita, rindā uz troni neapsteigs savus jaunākos brāļus Endrjū un Eduardu.
Tāpat likumdošanā par troņa mantošanu paredzēts ieviest vēl vairākas izmaiņas. Tā D. Kemerons plāno atcelt aizliegumu mantot troni jebkuram karaliskas ģimenes loceklim, kas precējies ar katoli, nosaucot to par „vēsturisku anomāliju”. Tomēr, kā vēsta BBC News, nav plānots atcelt aizliegumu, ka britu monarhs nedrīkst būt katoļticīgs, jo viņš ir ne tikai Britu monarhijas, bet arī Anglikāņu baznīcas vadītājs.
Bez tam D. Kemerons gatavojas atcelt 1772. gadā pieņemtu likumu, atbilstoši kuram visiem karaļa Georga II pēcnācējiem ir jālūdz atļauja laulībām pie varas esošajam monarham.
Jāpiebilst, ka visi iepriekšējie mēģinājumi atcelt novecojušos likumus nav vainagojušies ar panākumiem. Lai veiktu izmaiņas šajā likumdošanā, nepieciešams īstenot lielu daudzumu birokrātisku procedūru, tostarp, kā norāda The Times, saņemt visu piecpadsmit Britu Sadraudzības valstu parlamentu atbalstu.
Publikācijā piebilsts, ka ar Sadraudzības valstu līderu principiālu piekrišanu D. Kemerons cer nodrošināties Sadraudzības valstu valdību vadītāju samita, kas oktobrī notiks Austrālijā, gaitā.