Tādējādi Alijevs pārvēlēts uz trešo pilnvaru termiņu.
Otrajā vietā ar vien 5,2% balsu ierindojies opozīcijas izvirzītais Džamils Hasanli, liecina apkopotie dati.
Par prezidenta amatu ar Alijevu trešdien sacentās deviņi konkurenti.
Alijeva uzvara vēlēšanās jau bija sagaidāma.
Naftas resursiem bagātajā Aizkaukāza valstī nekas neliecināja, ka notiktu spraiga priekšvēlēšanu kampaņa. Plakāti bija redzami tikai atsevišķās tiem paredzētās vietās, un valsts televīzija prezidenta vēlēšanām bija pievērsusi minimālu vērību.
Iepriekšējās prezidenta vēlēšanas Azerbaidžānā notika 2008.gadā. Tajās Alijevs tika pārvēlēts prezidenta amatā ar 89% balsu, liecināja oficiālie vēlēšanu rezultāti. Rietumu novērotāji atteicās atzīt tās par godīgām un brīvām vēlēšanām.
Pēdējo desmit gadu laikā dzīves līmenis Azerbaidžānā ir pakāpeniski uzlabojies un valsts kļuvusi par nozīmīgu energoresursu piegādātāju Eiropai.
Azerbaidžānas valdība konsekventi noliedz apsūdzības, ka vārda brīvība valstī tiktu ierobežota ar represīviem likumiem, cenzūru, soda sankcijām un uzbrukumiem žurnālistiem. Tomēr cilvēktiesību aktīvisti apsūdz Alijevu, ka viņš, tuvojoties vēlēšanām, vēl aktīvāk izvērsis represijas pret opozīciju un centies apslāpēt katru neapmierinātības izpausmi.
Bet Azerbaidžānas vēlēšanu komisija viņa kandidatūru noraidīja, atteikumu skaidrojot ar to, ka Ibragimbekovam joprojām ir Krievijas pilsonība.
Hasanli ievēlēšanas gadījumā solīja pārorganizēt Azerbaidžānu uz parlamentāru sistēmu un pēc diviem gadiem no prezidenta amata atkāpties.