Mīnu deaktivizēšanu paredz pagājušajā mēnesī noslēgtā vienošanās par spriedzes mazināšanu.
Dienvidkorejas armijas inženieri ar atmīnēšanas ekipējumu devušies uz Phanmundžomas ciematu Koreju kopīgajā drošības zonā un vēl vienu robežas apgabalu, kur abas valstis plāno sākt pirmo kopīgu Korejas karā kritušo karavīru mirstīgo atlieku meklēšanu.
Šajā apgabalā notika vairākas asiņainas kaujas Korejas karā, kas ilga no 1950.gada līdz 1953.gadam. Dienvidkorejas amatpersonas uzskata, ka tur atrodas aptuveni 300 Dienvidkorejas karavīru un ANO spēku mirstīgās atliekas, kā arī nezināms skaits Ķīnas un Ziemeļkorejas karavīru mirstīgās atliekas.
Dienvidkorejas karavīri mēģinās deaktivizēt mīnas abu teritoriju dienvidu daļās, bet Ziemeļkorejai jāatmīnē ziemeļu daļas.
Tiek uzskatīts, ka 248 kilometrus garajā robežas zonā, kas nošķir abas valstis, un netālu no šīs zonas atrodas aptuveni divi miljoni nesprāgušu mīnu. Zonu apsargā simtiem tūkstošiem karavīru, tā apjozta dzeloņdrātīm un abās pusēs ierīkoti slazdi tankiem.
Dienvidkorejas Aizsardzības ministrijas amatpersonas sacīja, ka pašreiz nevar apstiprināt, vai Ziemeļkoreja arī ir sākusi atmīnēšanu. Amatpersonas sacīja, ka sagaida no Phenjanas, ka tā ievēros vienošanos, kas tika panākta pagājušajā mēnesī abu valstu līderu samita laikā.
Vienošanās arī paredz līdz decembrim likvidēt 11 robežsardzes posteņus un izveidot buferzonas gar zemes un jūras robežām un lidojumu aizliegumu zonu virs robežas, lai novērstu nejaušas bruņotas sadursmes.
Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins ir galvenais dzinējspēks ASV un Ziemeļkorejas diplomātijai, bet Dienvidkorejas nesenās militārās vienošanās ar Phenjanu izpelnījušās kritiku. Oponenti bažījas, ka abpusēja tradicionālā militārā spēka samazināšana galu galā nāks par sliktu Dienvidkorejai, jo Ziemeļkorejas kodolprogramma lielā mērā paliek neskarta.
Daudzi eksperti uzskata, ka Dienvidkorejas un Ziemeļkorejas vienošanās ietekmēs Phenjanas un Vašingtonas sarunu turpmākā attīstība.
ASV prezidents Donalds Tramps un Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns samitā Singapūrā 12.jūnijā parakstīja kopīgu dokumentu, kurā Ziemeļkoreja apņēmusies "strādāt Korejas pussalas pilnīgas denuklearizācijas virzienā". Taču kopš tā laika sarunās par kodolatbruņošanos nekāds būtisks progress nav panākts.
Taču Kims un Tramps gatavojas drīzumā tikties vēlreiz.