Var sašūpot valdību
Policija lietojusi asaru gāzi pret agresīvi noskaņotiem anarhistiem, kuri sāka nekārtības pēc tam, kad desmitiem tūkstoši cilvēku vakar Atēnās sanāca pie Grieķijas parlamenta ēkas, lai protestētu pret valdības plāniem samazināt budžeta tēriņus. Demonstrācija bija ģenerālstreika kulminācija, ko trešdien rīkoja divas lielākās arodbiedrības, kuras aptver pusi no četriem miljoniem Grieķijas strādājošo. Valsts faktiski bija paralizēta, jo nestrādāja valsts iestādes, tika atcelti lidojumi un vilcienu reisi, veikali bija slēgti, bet slimnīcas sniedza tikai neatliekamo palīdzību.
Šis Grieķijā bija pirmais ģenerālstreiks kopš jūnija, kad pie varas nāca konservatīvā premjera Antona Samara vadītā koalīcija, kas iestājās par taupības pasākumiem un Atēnu palikšanu eirozonā. Valdības taupības plāns paredz 2013. un 2014. gadā samazināt valsts izdevumus par 11,5 miljardiem eiro (8,05 miljardi latu). Lai to paveiktu, tiks samazinātas pensijas un citi pabalsti, kā arī palielināts pensionēšanās vecums no 65 līdz 67 gadiem. Visticamāk, tēriņu samazināšana skars arī tūkstošiem valsts sektorā strādājošo, kuri pēdējo divu gadu laikā ir piedzīvojuši atalgojuma samazināšanu par 40%.
Taupības pasākumi ir galvenais nosacījums, lai Grieķija varētu saņemt 31 miljardu eiro (21,7 miljardi latu), kas ir kārtējā daļa no pērn apstiprinātās 130 miljardu eiro (91 miljards latu) vērtās starptautiskās glābšanas programmas. Nesaņemot naudu, Grieķija var bankrotēt, tādēļ A. Samara valdībai nav citas iespējas, kā spert nepopulārus soļus. Tomēr analītiķi spriež, ka tautas neapmierinātība var sašūpot valdību. «Grieķi vēlas valdībai dot laiku, bet ar tādiem noteikumiem kā nodokļu nemaksāšanas apmēra samazināšana un reformu ieviešanas laika pagarināšana. Ja valdībai tas izdosies, tad arī tās mūžs palielināsies,» socioloģisko pētījumu firmas MRB vadītājs Dimitris Mavrs stāsta Reuters.
Iespējams, lūgs palīdzību
Spānijā plašu nosodījumu izpelnījusies policijas pārlieku nežēlīgā vēršanās pret protestētājiem, kuri otrdienas vakarā sapulcējās pie valdības ēkas Madridē, lai iebilstu pret gaidāmajiem taupības pasākumiem. Sadursmēs starp policiju un protestētājiem ievainojumus guvuši vairāk nekā 60 cilvēku, pārsvarā demonstrācijas dalībnieki.
Premjers Mariano Rahojs savas valdīšanas deviņos mēnešos ir krasi samazinājis valsts budžeta izdevumus, tomēr ar to nav pieticis, lai uzlabotu Spānijas finanšu stāvokli. Spānijas valdība ceturtdien atklās 2013. gada valsts budžeta projektu, un eksperti prognozē, ka tas turpinās iesākto taupības ceļu.
Tādējādi M. Rahojs vēlas nomierināt finanšu tirgus, kuri Madridei turpina aizdod līdzekļus, bet pret lieliem procentiem, kuri Spānijai pagaidām ir paciešami. Tomēr premjers brīdina, ka valsts to ilgstoši nevarēs atļauties, tādēļ neizslēdz iespēju lūgt starptautisko aizdevēju palīdzību.