Latvijā jūlijā bijusi zemāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina otrdien publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.
Gada inflācija eirozonā septembrī samazinājusies līdz 4,3% salīdzinājumā ar 5,2% augustā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada oktobra, liecina piektdien publiskotais Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" ātrais novērtējums.
Latvijā šogad otrajā ceturksnī vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) bijis lielāks nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina piektdien publicētie ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 23 ES dalībvalstīm.
Gada inflācija eirozonā septembrī palielinājusies līdz rekordaugstajam 10% līmenim salīdzinājumā ar 9,1% augustā, liecina piektdien publiskotais Eiropas Savienības statistikas departamenta Eurostat ātrais novērtējums.
Investoru pārliecības indekss eirozonā šā gada martā samazinājies līdz mīnus 17,1 punktam salīdzinājumā ar 5,2 punktiem februārī, tādējādi reģistrēts straujākais kritums kopš šādu datu apkopošanas sākšanas, liecina tirgus izpētes uzņēmuma Sentix veiktās aptaujas rezultāti.
Iestāšanās Eiropas monetārajā savienībā Latvijā tika reklamēta pat "kā nokļūšana uz kuģa, kur dala dažādus labumus", solot gan strauju ārējās tirdzniecības apjomu pieaugumu, gan ekonomisko izaugsmi.
Nesenie ziņojumi par Eiropas monetārās savienības tautsaimniecības attīstību nav pārāk iedvesmojoši. Saskaņā ar statistikas datiem šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, eirozonas ekonomiskais pieaugums ir sarucis līdz 1,1%, tādējādi sasniedzot savu pēdējās piecgades sliktāko rādītāju. Arī turpmākā situācijas attīstība nešķiet pārāk daudzsološa, kas neizslēdz iespēju, ka valūtas zonas ekonomiskais pieaugums krītas līdz nullei.