Armija, kas pagājušā gada jūlijā gāza Mursi un apturēja konstitūcijas darbību, cer, ka referendumā būs liela vēlētāju aktivitāte, jo tas piešķirs apvērsumam zināmu leģitimitāti.
Tikmēr Musulmaņu brālība, kura pēc apvērsuma pasludināta par teroristisku organizāciju, aicinājusi ēģiptiešus referendumu boikotēt.
Pirmdien par referenduma boikotu paziņoja arī islāmistu partija Stiprā Ēģipte, tādējādi reaģējot uz vairāku savu biedru arestu. Tie tikuši aizturēti, jo aģitējuši balsot pret jauno konstitūciju.
Varasiestādes, bažījoties par iespējamajiem vardarbīgajiem incidentiem, pirms referenduma īstenojušas pastiprinātus drošības pasākumus. Iekšlietu ministrija paziņojusi, ka abās balsošanas dienās kārtību vēlēšanu iecirkņos un to apkārtnē uzraudzīs 200 000 policistu.
Jauno konstitūciju izstrādāja pagaidu valdības izveidotā īpašā komisija. No 50 komisijas locekļiem tikai divi pārstāvēja islāmistu partijas.
Apvērsuma pretinieku koalīcija aicinājusi boikotēt referendumu, kā arī rīkot "civilizētus miermīlīgus protestus". Iekšlietu ministrija solījusi, ka "apņēmīgi" vērsīsies pret mēģinājumiem izjaukt balsošanu.
Apvērsuma pretinieki uzskata, ka balsojums ir "parodija par referendumu".
Pučistu valdība, kas pagaidām nevar lepoties ar viennozīmīgu tautas atbalstu, cer, ka referenduma rezultātā tai izdosies nostiprināt autoritāti.
Kaut arī nav skaidrs, kāda būs vēlētāju aktivitāte, par to, ka konstitūcijas projekts tiks apstiprināts, nav tikpat kā nekādu šaubu.
Jaunā konstitūcijas projekta atbalstītāji uzskata, ka tajā esot paplašinātas sieviešu tiesības un vārda brīvība.
Tomēr tajā nostiprinātas arī armijas pilnvaras. Armijai nākamos astoņus gadus garantētas tiesības iecelt aizsardzības ministru. Tā arī varēs tiesāt civilistus par uzbrukumiem bruņotajiem spēkiem.
Armijas ieceltais pagaidu prezidents Adlijs Mansurs mudinājis ēģiptiešus piedalīties balsojumā.
"Es aicinu jūs izpildīt to, kas jums ir jādara atbildības dēļ pret jūsu tautu, kā arī garantēt labāku nākotni šai valstij, dodoties uz vēlēšanu iecirkņiem un balsojot," svētdien sacīja Mansurs.
Varasiestādes bažījas, ka gadījumā, ja vēlētāju aktivitāte būs zema, spēcīgāki kļūs pučistu varas oponenti un Musulmaņu brālība, turklāt arī jaunās varas leģitimitāte tiks apšaubīta, norāda eksperti.
Arī tuvojoties balsojumam, drošības struktūras centušās apslāpēt apvērsuma pretinieku protestus, nevairoties no cilvēku upuriem. Arestēti vairāki aktīvisti, kas aģitējuši par konstitūcijas projekta noraidīšanu.
Pagājušās nedēļas laikā arestēti vismaz septiņi aktīvisti, kas dalījuši konstitūcijas projekta pretinieku aģitācijas materiālus.
3.jūlijā Ēģiptē notika armijas apvērsums, kurā tika gāzts pirmais demokrātiskās vēlēšanās ievēlētais prezidents Mursi. Pēc apvērsuma izvērstas plašas represijas pret gāztā valsts galvas pārstāvēto Musulmaņu brālību.
Arestēti aptuveni 2000 brālības biedru, arī visa organizācijas vadība. Aptuveni tūkstotis brālības biedru nogalināti, drošības struktūrām apspiežot apvērsuma pretinieku protestus.
2011.-2012.gada parlamenta vēlēšanās lielāko balsu skaitu un teju pusi vietu parlamenta apakšnamā saņēma Musulmaņu brālības politiskā spārna Brīvības un taisnīguma partijas vadītais bloks. Tiesa vēlēšanas vēlāk atzina par "antikonstitucionālām", un parlaments tika izformēts.
Ēģiptes armija atcēlusi konstitūciju, kas tika apstiprināta referendumā 2012.gada decembrī. Toreiz par jauno pamatlikumu nobalsoja 64% referenduma dalībnieku.
Atbilstoši izplatītam viedoklim Ēģiptes armijas komandieris un 3.jūlija apvērsuma vadītājs ģenerālis Abdelfatahs as Sisi grasās kandidēt prezidenta vēlēšanās.
Valsts mediji pagājušajā nedēļā vēstīja, ka ģenerālis startēs vēlēšanās, ja jutīs, ka tāda ir "tautas prasība".
Sisi rūpīgi sekos līdzi tam, kāda būs balsotāju aktivitāte referendumā, uzskatot to par "indikatoru" atbalstam viņa iespējamajai kandidēšanai uz prezidenta amatu, norādīja ģenerālim tuvu stāvoša amatpersona.