Politiķis, kurš strādā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, norādīja, ka deputāti pauduši vienprātību, ka projekts ir klajā pretrunā ar iecerēto Eiropas Enerģētikas savienības izveidošanu. "Ja mērķis ir samazināt importa atkarību, šis gluži pretēji palielinās atkarību no viena piegādātāja, tieši no Gazprom," izteicās Kariņš, piebilstot, ka atkarība no viena patērētāja nozīmē pārmaksāt par attiecīgo produktu.
Viņš arī atklāja, ka debatēs, kas esot vien otrā reize, kad formālo debašu veidā par to tiek runāts, atsevišķi deputāti uzsvēruši uz ģeopolitiskajiem aspektiem, norādot, ka Gazprom nav tikai kādas valsts monopoluzņēmums, bet arī to, ka šī brīža Krievijas vadība neizrāda pilnīgi nekādu vēlmi sadarboties ar Eiropas Savienību (ES).
Politiķis arī atklāja, ka atbildīgais ES komisārs debašu laikā uzsvēris, ka EK ļoti stingri sekos līdzi tam, lai tiek ievērota Eiropas likumdošana. Līdzīgu viedokli pauda arī pārējie deputāti.
"Faktiski no visām frakcijām dažādās toņkārtās bija dzirdama iestāšanās pret Nord Stream 2. Es nedzirdēju nevienu, kas projektu būtu atbalstījis. Nedzirdēju iebildumus pat no tā dēvētajiem eiroskeptiķiem," atzina Kariņš. Viņš arī piebilda, ka EP pārstāvētie komunisti vien esot atgādinājuši, ka Eiropā joprojām liela iedzīvotāju daļa nespēj samaksāt savus rēķinus, tādēļ palielināt atkarību no viena monopolista nav veids, kā risināt attiecīgo problēmu.
Kā ziņots, Gazprom un tā Eiropas partneri parakstījuši akcionāru vienošanos par Nord Stream 2 gāzesvada projektu, kas tiks izbūvēts pa Baltijas jūras gultni līdz Eiropai.
Krievija nodrošina aptuveni trešdaļu no ES enerģijas vajadzībām, taču apmēram puse no gāzes, ko ES importē no Gazprom, tiek transportēta caur Ukrainu, ar kuru Maskavai šobrīd ir konflikts. Tāpēc Krievija vēlas atrast jaunas iespējas, lai piegādātu gāzi Eiropai, apejot Ukrainu.