ES par šāda reģistra izveidošanu diskutēts jau gandrīz piecus gadus, bet bažas par privātuma tiesību ierobežošanu procesu nobremzēja, līdz Parīzes terorakti deva tam jaunu impulsu.
Reģistrā tiktu apkopoti aviopasažieru dati, piemēram, vārds, kredītkartes numurs un pat informācija par lidojuma laikā izvēlēto maltīti, un tiesībsargājošās iestādes varētu izmantot šos datus cīņā pret terorismu un noziedzību.
Sākotnēji bija plānots, ka šī sistēma attieksies tikai uz lidojumiem uz un no ES, bet dalībvalstis solījušas apkopot datus arī par lidojumiem starp bloka dalībvalstīm.
Eiropas Parlamenta Pilsonisko brīvību komiteja bloķēja projektu ilgāk nekā divus gadus, bet ceturtdien ar 38 balsīm par un 19 pret nobalsoja par aviopasažieru datu reģistra izveidošanu.
Tagad reģistra izveidošana jāapstiprina Eiropas Parlamentam (EP), kas, domājams, par to balsos janvārī.
EP kreisā spārna un liberālo politisko frakciju locekļi joprojām iebilst pret šāda reģistra izveidi, apgalvojot, ka sistēma nepietiekami līdzsvaro drošību ar pamata tiesību ievērošanu.
"Šis ierosinājums tikai dod viltus drošības sajūtu," tviterī norādīja viens no oponentiem.
Arī Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs aicināja EP vēlreiz izvērtēt šo projektu, norādot, ka tā būs "pirmā plaša mēroga (..) personisko datu vākšana savienības vēsturē" un tiesa to var noraidīt.
Tikmēr reģistra izveidošanas atbalstītāji apgalvo, ka tas būs svarīgs instruments cīņā pret terorismu, sevišķi, lai izsekotu eiropiešus, kuri ceļo uz Sīriju un Irāku, lai piedalītos karadarbībā, bet pēc tam var atgriezties un pastrādāt teroraktus savās valstīs.