Pēc pirmā sarunu raunda par jauno ES prezidenta Hermana van Rompeja piedāvājumu samitā tika izsludināts divu stundu pārtraukums, kurš vēlāk vēl divas reizes tika pagarināts.
Bija plānots, ka ES līderi samitā par otro budžeta piedāvājumu sāks spriest plkst.13.30 pēc vietējā laika (plkst.14.30 pēc Latvijas laika), bet pasākums atkal par pusstundu pārcelts.
Jau ziņots, ka piektdien no rīta pēc vairāk nekā 12 stundas ilgušām konsultācijām Eiropadomes prezidents nāca klajā ar jauno kompromisa piedāvājumu ES daudzgadu budžetam. Kopumā 2014.-2020.gada budžetu tiek piedāvāts samazināt vēl par vairāk nekā 30 miljardiem eiro (21 miljardu latu).
Latvijas prioritātēs - kohēzijā un tiešmaksājumos lauksaimniekiem - pozīcijas nav uzlabojušās, proti, van Rompejs līdzīgi kā pērn novembrī piedāvā kohēzijas maksājumu griestus Latvijai noteikt 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 4,2 miljardus eiro (2,95 miljardus latu), kā arī līdz 2020.gadam Latvijas lauksaimniekiem sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) asi kritizēja van Rompeja piedāvājumu. Arī citas Latvijas amatpersonas izteikušās, ka jaunais budžeta piedāvājums nav pieņemams. Zemkopības ministre Laimdota Straujuma norādīja, ka Latvijai sarunās ir līnijas, kuras nedrīkst pārkāpt. Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) norādīja, ka pie mazākā tiešmaksājumu apjoma starp dalībvalstīm Latvija būs gatava likt veto ES budžetam.
Dombrovskis iesniedzis van Rompejam Latvijas priekšlikumus ES budžetam attiecībā uz kohēziju, tiešmaksājumiem un lauku attīstības programmu, kurā Latvijai iespējams finansējuma samazinājums, jo 11 valstīm piešķirti papildus līdzekļi, kuri, iespējams, tiks ņemti no kopējās lauku attīstības programmas.
Latvijas mērķis ir nākamajā finanšu perspektīvā saglabāt kohēzijas politikas finansējumu vismaz esošajā līmenī - 4,7 miljardus eiro (3,3 miljardus latu) jeb 2,9% no IKP. Tāpat Latvijas pozīcija ir panākt, ka tiešmaksājumu apjoms mūsu valsts lauksaimniekiem jāpalielina vismaz līdz Rumānijas līmenim jeb jāsasniedz aptuveni 80% no vidējā līmeņa ES jau no 2014.gada.
Turklāt Latvija izvirzījusi prasību, lai tās tiešmaksājumi izlīdzinās tikpat strauji kā Lietuvai. Tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.