Noslēdzot sarežģīto sarunu procesu, kas ilga vairākus gadus, līgumu ceremonijā Briselē parakstīja Kubas ārlietu ministrs Bruno Rodrigess Parrilja, ES augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni, kā arī 28 dalībvalstis.
Kuba bija vienīgā Latīņamerikas valsts, kas nebija ar ES noslēgusi tā dēvēto dialoga un sadarbības līgumu, kas aptver plašu tēmu loku, ieskaitot tirdzniecību, cilvēktiesības un migrāciju.
"Ekonomiskās saites ar Eiropu Kubai arī turpmāk būs prioritāte, mums ceļot sociālisma ekonomiku," sacīja Parrilja. Dokuments "demonstrē, ka ar labu gribu un cieņu iespējams panākt progresu un atrisināt atšķirības".
"Suverenitāte un tautas cieņa nevar būt sarunu temats ne ar vienu," uzsvēra Kubas ministrs.
ES valstis pagājušajā nedēļā vienojās pilnībā normalizēt attiecības ar komunistisko Kubu, atsakoties no prasības tai vispirms uzlabot cilvēktiesību stāvokli.
Kubas un ES amatpersonas martā parakstīja vienošanos par attiecību normalizāciju, taču tam vajadzēja visu 28 dalībvalstu piekrišanu. Otrdien ES ārlietu ministri vienojās atcelt 1996.gada politiku, kas ietvēra nosacījumus par cilvēktiesībām.
2003.gadā ES noteica sankcijas Kubai un apturēja sadarbību sakarā ar represijām pret žurnālistiem un aktīvistiem, sarunas atsākās tikai 2008.gadā.
Vienošanās par attiecību normalizāciju ietver tirdzniecību, investīcijas, ekonomisko attīstību, reģionālo sadarbību, vidi, cilvēktiesības, atbruņošanos, migrāciju, narkotikas un pretterorismu.
Vienošanās tagad tiks iesniegta ratifikācijai Eiropas Parlamentā, dalībvalstu nacionālajos parlamentos un Kubas parlamentā.