Tam seko kukuļdošanas un korupcijas risks un uzņēmumu iekšējās krāpšanas riski, kurus par pieaugušiem atzinuši attiecīgi 44% un 42% aptaujāto.
Šiem riskiem seko bažas par ilgtermiņa investīciju projektu ieviešanas godīgumu un caurskatāmību, ko par pieaugošas nozīmes risku atzīst 34% respondentu.
Saskaņā ar uzņēmēju viedokli naudas atmazgāšanas risks pēdējo divu gadu laikā audzis būtiski, taču mazāk nekā citi minētie riski - to par pieaugušu apdraudējumu atzīst 25% aptaujāto uzņēmēju.
"Risku dinamiku nosaka vienlaicīgi dažādi faktori, piemēram, pieaugoša tehnoloģiju izmantošana teju katrā nozarē, arvien aktīvāka uzraugošo institūciju darbība vai publiski izskanoši un uzņēmumu reputācijai kaitējoši skandāli. Pieaugoši riski savukārt veido pieprasījumu pēc arvien prasīgākām iekšējās kontroles procedūrām un, kas īpaši svarīgi, ieguldījumiem dažādu risku monitoringa un novēršanas iniciatīvās, kur augošu lomu spēlē uzņēmumu iekšējo datu, tostarp e-pastu, maksājumu, serveru informācijas un tamlīdzīgu datu analīzes un izmeklēšanas pasākumi," paziņojumā medijiem skaidro EY partnere Baltijā Diāna Krišjāne.
Risku uztvere būtiski atšķiras, salīdzinot dažādas industrijas, piemēram, 74% no finanšu sektora uzņēmējiem atzīmē kibernoziegumu apdraudējuma pieaugumu, kā arī 46% no tiem atzīmē naudas atmazgāšanas risku eskalāciju, kas ir būtiski zemāka citu industriju vadītāju uztverē.
Savukārt enerģētikas un sabiedrisko pakalpojumu nozarē kibernoziegumu riskam (56%) seko ilgtermiņa investīciju projektu īstenošanas necaurskatāmības riski, kurus kā pieaugušus atzīmē 46% nozares respondentu, kas ir augstāks rādītājs nekā citās industrijās. Savukārt korupcijas un uzņēmumu iekšējās krāpšanas riskus kā pieaugušus atzīmē salīdzinoši līdzīga respondentu daļa katrā no apskatītajām industrijām.