Apvienība Patiesības komisijas platforma aicina 20.decembrī gaidāmo parlamenta vēlēšanu priekšvakarā politiskās partijas sākt izmeklēt to Franko režīma oponentu lietas, kas bez vēsts pazuduši laikā no 1939. Līdz 1975.gadam.
Arī ANO eksperti aicinājuši Spāniju atteikties no desmitgadēm ilgā tabu, kas uzlikts pilsoņkara un tai sekojošās Franko diktatūras laikā pastrādāto noziegumu izmeklēšanai.
"Mēs aicinām visas partijas reizi par visām reizēm apņemties nākamās leģislatūras laikā pildīt ANO rezolūciju," aģentūrai AFP norādīja apvienības pārstāvis Hordi Gordons.
Apvienības mērķis ir "izveidot parlamentāro patiesības komisiju, lai atzītu Franko režīma upurus un noskaidrotu faktus".
Lai gan novembrī aprit jau 40 gadi kopš bijušā diktatora nāves, Franko joprojām Spānijā ir pretrunīgi vērtēta personība un valsts vēsture joprojām šķeļ spāņu sabiedrību.
Par pilsoņkara cēloņiem un nozīmi joprojām valda dziļa nevienprātība. Konflikts valsti burtiski sašķēla divās daļās, abām karojošajām pusēm izrādot neiedomājamu brutalitāti, un tā sekas izjūtamas arī pēc septiņām desmitgadēm.
Pārejas periodā uz demokrātiju 1975.gadā Spānijas politiskie līderi vienojās par pagātnes noziegumu vaininieku amnestiju, lai to radīto naidu valsts varētu atstāt pagātnē un virzīties tālāk.
Franko režīma upuri apgalvo, ka joprojām nav zināms 150 000 bez vēsts pazudušo personu liktenis un ka valstī ir vēl 2380 masu kapi, kuros apbedīto mirstīgās atliekas vēl nav ekshumētas.
Apvienība pieprasa izmeklēt arī bērnu atņemšanu republikāņu ģimenēm.
Iepriekšējā sociālistu valdība 2007.gadā panāca Vēsturiskās piemiņas likuma pieņemšanu, taču, konservatīvā valdība, kas nāca pie varas 2011.gadā, apturēja saskaņā ar to izveidotā "upuru biroja" darbību.